Nīderlandes valdība maksā saviem uzņēmējiem, lai no valsts izvestu veco asfaltu, kas satur kaitīgas ķīmiskās vielas, savukārt veikli darboņi Latvijā labprāt ievestu miljoniem tonnu bīstamo atkritumu, ko cer izmantot kā lētu izejmateriālu ceļu segumiem.
Patlaban tā sauktā atfrēze Latvijā neieplūst, bet tas var atsākties no jaunā gada, kad beigsies pārejas periods Eiropas Savienības regulai par bīstamo atkritumu sūtījumiem, ziņo LTV raidījums «Panorāma».Latvijā bija paredzēts ievests miljonu tonnu asfalta, kas noņemts no Nīderlandes maģistrālēm un ko bīstamā sastāva dēļ valstī ir aizliegts pārstrādāt. Tāpēc Nīderlande maksā subsīdijas uzņēmumiem, lai veco asfaltu izvestu uz citām valstīm.«Latvijā to nedrīkst klāt uz ceļiem, jo tā faktiski būtu klasificējama kā atkritumu noglabāšana, ko regula nepieļauj. Tas nozīmē, ka, ja šo asfaltu ieved Latvijā, tas ir jānogādā uz uzņēmumu, kam ir atbilstošas atļaujas pārstrādei,» norāda Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš.Pēc ES regulām asfalts ir uzskatāms par bīstamo atkritumu un tā pārvadāšanai no vienas valsts uz citu ir vajadzīga īpaša saskaņošana. Kā stāsta ceļu būvētāji, no Rietumvalstīm ievestā atfrēze satur darvu, benzopirēnu un arī gudronu.Kompānijas pamanījās Latvijā ievest ap 100 000 tonnu atfrēzes. Daļu izmantoja Salacgrīvas ostas laukumos, daļu pēc vides inspektoru paustās intereses aizveda uz Lietuvu.
