Latvijai visa starptautiskajiem aizdevējiem iepriekš lūgtā krīzes aizdevuma summa 7,5 miljardi eiro (5,2 miljardi latu), ļoti iespējams, nebūs nepieciešama, tāpēc Latvija šajās dienās ar donoriem mēģina vienoties, lai vēl nesaņemto aizdevuma daļu pārveidotu par kredītlīniju, ziņo Db.lv.
Portāls www.db.lv ziņo – tas nozīmētu, ka atlikusī aizdevuma daļa Latvijas kontos ienāktu nevis automātiski pēc iepriekš saskaņota grafika, kā tas ir patlaban, bet pēc pieprasījuma – kad valstij rastos reāla nepieciešamība pēc finansiālajiem resursiem, laikrakstam Diena apstiprināja Valsts kasē.Šis risinājums, pēc Dienas uzrunāto ekonomistu domām, būtu pareizs, jo tas Latvijai varētu izmaksāt mazāk.Līdz šim Latvija pamatā no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) ir saņēmusi vairāk nekā pusi jeb 2,8 miljardus latu, Dienai sacīja VK pārstāve Zane Šneidere. No tiem izmantota nedaudz vairāk nekā puse jeb 1,6 miljardi latu, bet pārējā nauda noguldīta Latvijas Bankā un kalpo kā drošības spilvens, par ko jāmaksā procenti, kaut arī reāli patlaban tik liela summa nav nepieciešama.Šogad un nākamgad paredzēts saņemt atlikušo aizdevuma daļu – 2,4 miljardus latu, un lauvas tiesa nāktu no vairākām ziemeļvalstīm. Patlaban notiek sarunas tieši par līgumu ar šīm valstīm, kuras pārstāv Zviedrija, sacīja Z. Šneidere.SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis un Nordea bankas ekonomists Andris Strazds pieļāvuši, ka Latvijai patiešām nebūs varētu nebūt vajadzīgi visi 7,5 miljardi eiroNo starptautiskajiem aizdevējiem gan pagaidām nav nekādu ziņu, vai viņi varētu atbalstīt šādu Latvijas iecerēto finanšu scenāriju, lai gan oficiālu vēstuli ar šādu priekšlikumu Latvija EK un SVF nosūtīja jau maija sākumā.
