Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) tomēr neiekļaus vienotā atlīdzības sistēmā. Par to 19.novembrī vienojās Saeimas Budžeta un finanšu komisija.
Saeima ir saņēmusi vēstuli no LB, kurā teikts, ka Eiropas Centrālās bankas noteikumi paredz Latvijas Bankas neatkarīgo statusu. Deputāte Ilma Čepāne, savukārt, norāda, ka Centrālās bankas iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā varētu veicināt Eiropas Komisiju (EK) sākt pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti, vēršoties Eiropas Kopienu tiesā, informē portāls Db.lv.Tajā pat laikā deputāte Karina Pētersone norādīja, ka no pašas Latvijas Bankas vajadzētu nākt iniciatīvai ierobežot darbinieku atalgojumu. Viņasprāt būtu jādomā, kā ierobežot Latvijas Centrālās bankas darbinieku atalgojumu. Tam piekrīt arī Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), kurš izteica viedokli, ka Latvijas Bankas darbinieku atalgojumam uz krīzes laiku tomēr varētu noteikt kādus ierobežojumus. Attiecībā uz Valsts kontroli (VK) Saeimas deputāti nolēma, ka tā tomēr paliks likumprojektā par vienoto atlīdzības sistēmu, taču institūcijas darbinieku mēnešalgu noteiks tās darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas. Tādu pašu lēmumu Saeimas komisijas deputāti pieņēma arī par Saeimas darbiniekiem, kas nav parlamenta deputāti. Komisijas deputāti nosprieda likumprojektu tomēr attiecināt arī uz karavīriem, militārpersonām, iekšlietu un drošības struktūru darbiniekiem.Debates deputātu starpā izraisīja arī tas, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iekļaut vienotajā atlīdzības sistēmā. Lai gan domas dalījās, deputātu vairākums bija par to svītrošanu no likumprojekta, norādot, ka kapitālsabiedrības ir pārāk atšķirīgas un, nosakot vienu regulējumu visām, sekas var būt neprognozējamas.Sistēma paredz, ka augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga jeb 1 908 lati.
