Pašlaik valsts galveno autoceļu ceļu segu pastiprināšanai šogad plānots atvēlēt 94 miljonus latu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» pastāstīja Latvijas autoceļu pārvaldītāja «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
Pēc viņa teiktā, ceļa segas pastiprināšanas darbi tiks veikti, izmantojot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un sākotnēji par šiem līdzekļiem bija plānots sakārtot 25 objektus, taču tagad cenu palielinājuma dēļ darbi plānoti 18 objektos. «Reāli ceļa segas pastiprināšanas darbi jau ir sākušies uz Rīgas HES dambja četru kilometru garumā, kā arī Iecavā un uz Bauskas šosejas. Savukārt iepirkuma konkursa procedūra norit par ceļu segas pastiprināšanas darbiem posmā no Rīgas līdz Ķekavai. Jāteic, ka šie ir sliktākajā stāvoklī esošie ceļu posmi. Ceļa rekonstrukcijas darbi Iecavā jau ir sākti, bet Ķekavā tos plānots sākt šovasar,» klāstīja Pāže.LVC vadītājs norādīja, ka Latvijas autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas jomā šogad būs daudz pārejošo būvprojektu, kur darbi sākti gan pagājušajā, gan aizpagājušajā gadā ‒ pamatā tie būs ceļu rekonstrukcijas un būvniecības darbi Maskavas virzienā. «Pagājušā gada rudenī šajā maršrutā tika nodots līdz šim garākais rekonstruētais ceļa posms Jēkabpils‒Varakļāni 52 kilometru (km) garumā. Patlaban notiek aktīvi darbi 80 kilometru garajā posmā Tīnūži–Koknese, kas ir sadalīts divos būvobjektos, kā arī posmā Ludza–Terehova. Šis projekts ir sadalīts trīs objektos, no kuriem viens jau ir pabeigts, bet divos objektos vēl darbi notiek. Šo ceļu plānots būvēt pilnīgi jaunā vietā, tāpēc mēs ceram, ka saistībā ar šo projektu veiksmīgi beigsies visu ceļu izbūvei nepieciešamo zemju iegādes darījumi,» viņš pavēstīja un piebilda, ka savukārt Tīnūžu‒Kokneses ceļa būvniecība beigsies nākamā gada rudenī, jo šajā objektā darbi notika arī ziemā. Šajos ceļa posmos darbi tika finansēti no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.Pāže minēja, ka ceļu būves konkursos darbu izmaksu samazinājuma dēļ bija radusies zināma līdzekļu ekonomija un ietaupītie līdzekļi tiek izmantoti valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcijā ‒ par ieekonomētajiem līdzekļiem LVC izsludina jaunus konkursus, slēdz līgumus un veic darbus. Tie ir plānoti posmos, kuri, pēc speciālistu vērtējuma, ir vissliktākajā tehniskajā stāvoklī un uz kuriem ir lielākā transporta plūsma. «Šajā gadījumā runa ir par visu Rīgas apvedceļu, pirmajiem 30 km Rīgas‒Liepājas šosejā, 15 km uz šosejas Rīga–Ventspils posmā līdz Lielupes tiltam. Jāteic, ka uz šīs šosejas vēl problemātiskāks ir gabals no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam,» viņš informēja un paskaidroja, ka šis ceļa posms gan ir Jūrmalas pašvaldības īpašums, kuru LVC tagad cenšas pārņemt savā īpašumā, lai to varētu attiecīgi saremontēt.«Jāteic, ka tieši šis ceļa gabals ir pats sliktākais ceļu posms visā Latvijā,» uzsvēra LVC vadītājs un piebilda, lai arī Latvijā pašlaik ir sabrukuši ļoti daudzi autoceļi, slodze uz šo posmu ir vislielākā.Tuvākajos gados tiks rekonstruēti tie galvenie valsts autoceļi, uz kuriem gulstas vislielākā satiksme, atzina Pāže un minēja, ka to vidū ir arī ceļa posms uz Valmieru posmā caur Murjāņiem un Raganu. «Šis ceļš pašlaik ir ar dziļi izbrauktām risām, problemātisks ir arī Bauskas šosejas ceļa posms līdz Ķekavai, kā arī Jelgavas šosejas posms caur Jaunolaines purviem,» viņš sacīja.Saskaņā ar Pāžes teikto ceļa segu pastiprināšanas darbu ietvaros nav plānota dziļāka ceļa pamatnes rekonstrukcija, taču atšķirībā no parastās ceļa seguma maiņas, kas notiek, nofrēzējot veco asfalta virskārtu un uzklājot jaunu, šo darbu ietvaros paredzēts noņemt esošo asfaltu, to reciklēt, sajaukt ar bitumu un uzklāt atpakaļ uz ceļa. «Pa virsu tam plānots uzklāt vēl divas asfalta kārtas, tādējādi kopējais asfalta biezums sasniegtu 20‒25 centimetrus. Pēc projektētāju un citu Eiropas valstu pieredzes, šāds asfalta segums varētu turēties nākamos 20‒25 gadus, taču ar nosacījumu, ka transportlīdzekļu vadītāji ievēros visus uz Latvijas ceļiem noteiktos transporta svara ierobežojumus,» viņš paskaidroja.
