Pieminot ebreju tautas genocīdu, otrdien, 4. jūlijā, mežā pie Zālītes ielas, kur Otrā pasaules kara laikā tika noslepkavoti ap diviem tūkstošiem Jelgavas ebreju, notika piemiņas brīdis, kurā piedalījās Jelgavas Ebreju biedrības dalībnieki, citi sabiedrības pārstāvji, kā arī pilsētas mērs Andris Rāviņs un domes deputāts Ivars Jakovels.
Jelgavas Ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina, uzrunājot klātesošos, minēja, ka 2005. gadā starptautiski tika pieņemts, ka ebreju tautas genocīda upurus piemin 27. janvārī. Tas saistās ar to, ka 1945. gada 27. janvārī padomju armija atbrīvoja nacistu ierīkoto Osvencimas koncentrācijas nometni, kas atradās tagadējā Polijas teritorijā. Taču Latvijā šis piemiņas datums ir noteikts 4. jūlijā – 1941. gada 4. jūlijā nacistu karaspēka okupētajā Rīgā tika nodedzināta Lielā sinagoga, kurā tobrīd patvērumu meklēja cilvēki. Šis noziegums bija kā priekšvēstnesis ebreju masu slepkavībām, kas turpinājās visā nacistu okupētajā teritorijā.
Jelgavas Ebreju biedrības dalībniece Olga Čaikina runāja par Jelgavas ebreju sabiedrību pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā. Viņa ir izpētījusi, ka tolaik Jelgavā bija vairākas sinagogas un ebreju lūgšanu nami, kā arī slimnīca Viestura ielā, kuras telpās vēlāk atradās Jelgavas Prettuberkulozes dispansers. Savukārt pilsētas mērs Andris Rāviņš minēja, ka kara ļaunums būtu dziļāk jāizprot jaunatnei.
Pasākumā piedalījās arī Jelgavas Poļu biedrības vadītāja Marija Kudrjavceva. Sarunā ar zz.lv viņa minēja, ka Otrā Pasaules kara laikā viņas vecmāmiņa Daugavpilī slēpusi kādu ebreju. “Būdama skolniece, es pie šī izglābtā cilvēka ģimenes, kas vēlāk dzīvoja Viļņā, viesojos. Tolaik par to daudz nerunāja, un man vairs nav ne tēva, ne mātes, kam varētu kaut ko vairāk pajautāt,” teica M.Kudrjavceva.
Foto: Gaitis Grūtups
