Kaut arī saskaņā ar martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem
šovasar ūdensapgādes uzņēmums «Jelgavas ūdens» plāno sākt iekasēt maksu
par nokrišņu ūdens aizvadīšanu no īpašumiem, kam fekālās kanalizācijas
notekūdeņu sistēma nav atdalīta no lietus ūdens sistēmas, daudzus
jelgavniekus tas neskars.
«Jelgavā es nezinu nevienu daudzdzīvokļu
māju, kuras pagalma lietus ūdeņi tiktu ievadīti fekālajā kanalizācijā.
Tāpat visās rekonstruētajās ielās darbojas atsevišķa lietus
kanalizācija, ko uztur pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība»,» skaidro
«Jelgavas ūdens» komercdirektors Andrejs Eihvalds. Viņš atzīst, ka
tomēr nereti gadās, kad kāds no klientiem patvaļīgi savus lietus ūdeņus
novada pilsētas fekālajā kanalizācijā. Tādējādi rodas papildu slodze
pilsētas sadzīves kanalizācijas sistēmai, kas noslēdzas notekūdens
bioloģiskajās attīrīšanas ietaisēs Lapskalna ielas galā. «Jelgavas
ūdens» pārstāvis uzsver, ka pilsētā fekālās kanalizācijas tīklu garums
ir vairāk nekā 203 kilometri. Notekūdeņu pārsūknēšanu nodrošina 31 sūkņu
stacija, kur katrā darbojas divi vai trīs sūkņi 700 līdz 20 tūkstošu
eiro vērtībā.
«Pats reiz
piedalījos kāda objekta pārbaudē. Skatāmies – uzņēmējs uzbūvējis
noliktavas angāru. Taču lietus kanalizācijas noteku viņš patvaļīgi
pievienojis mūsu sadzīves kanalizācijas vadam, kurš no angāra iet piecu
metru attālumā. Turpretī «Pilsētsaimniecības» lietus kanalizācijas vads,
kur varētu novadīt no angāra jumta noplūstošos ūdeņus, atrodas simts
metru attālumā. Tik tālu īpašnieks nav gribējis rakties,» pieredzēto
stāsta A.Eihvalds. Viņš paskaidro, ka šādiem sadzīves kanalizācijas
lietotājiem tiks piedāvāti divi problēmas risināšanas varianti:
atvienoties no fekālās kanalizācijas vai arī tai pieslēgties legāli un
tad maksāt par ūdeņu novadīšanu.
«Mēs vairāk esam ieinteresēti pirmajā
risinājumā, jo mums jāatslogo kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas, kas lietainā laikā, kad daļa lietus ūdeņu tomēr
infiltrējas fekālajā kanalizācijā, strādā tuvu maksimālajai jaudai jeb
24 tūkstošiem kubikmetru ūdens diennaktī,» saka A.Eihvalds. Viņš
piebilst, ka sausā laikā caur attīrīšanas iekārtām vidēji diennaktī
iziet deviņi līdz desmit tūkstoši kubikmetru notekūdens. A.Eihvalds
atturas minēt, cik Jelgavā varētu būt tādu klientu, uz kuriem attiektos
jaunais maksājums un par cik tādā gadījumā varētu augt «Jelgavas ūdens»
ieņēmumi. Komercdirektors paskaidro, ka tie tiek novirzīti kanalizācijas
sistēmas uzturēšanai.
Domes priekšsēdētāja
vietnieki Jurijs Strods un Aigars Rublis min, ka Jelgavas pašvaldība
neplāno iekasēt maksu par lietus ūdens novadīšanu. «Ja «Jelgavas ūdens»,
pamatojoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, plāno veidot
šādu sistēmu, tam domē jāiesniedz priekšlikumi un nopietns pamatojums,
tad tos arī vispusīgi vērtēsim,» piebilst J.Strods.
Foto: no arhīva. Visu rakstu lasiet piektdienas, 3. jūnija, «Zemgales
Ziņās»
