Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
ir saņēmusi LLU strādājošo arodbiedrības biedru lūgumu
izvērtēt LLU Senāta sēdē 2017. gada 14. jūnijā pieņemtā
“Akadēmiskā personāla darba apjoma aprēķina nolikuma”
atbilstību 2016. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 445
“Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3. pielikumam. Nolikumā LLU
akadēmiskā personāla darba slodze gadā noteikta 1600 stundu
apmērā atšķirībā no Ministru kabineta noteikumos pieļautajām
600–1000
stundām.
LIZDA norāda – LLU Senāta sēdē pieņemtajā nolikumā mācībspēku slodzē (1000
stundu) nav ietverts pētniecības un studiju procesa kvalitātes
nodrošināšanas darbs, bez kura nav iespējams realizēt Augstskolu
likuma 28. panta ceturtajā daļā, 30. panta piektajā
daļā un 32. panta piektajā daļā noteiktos akadēmiskā
personāla galvenos darba uzdevumus. Arī Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM) pauž viedokli, ka Ministru kabineta
noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” jēdziens
“pedagogu darba slodze”, pamatojoties uz Augstskolu likumu, kā
arī ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 264
“Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem
pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 200. punktu,
kas nosaka atsevišķās grupas “2310 Universitāšu un citu
augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls”
profesijas un atbilstošus pamatuzdevumus: sastādīt un pēc
pieprasījuma grozīt mācību plānus un studiju programmas, lasīt
lekcijas, vadīt kursus, seminārus un laboratorijas darbus
studentiem, veicināt studentu diskusiju un patstāvīgas domāšanas
attīstību, vadīt studentu praktiskos un eksperimentālos darbus un
sekot šiem darbiem, testēt studentus un pieņemt eksāmenus, vadīt
zinātnisko darbu augstskolu beigušam studentam vai citam fakultātes
loceklim, veikt mācību pētniecības darbu, attīstīt koncepcijas,
teorijas un metodiku un lietot tās ražošanas un citās jomās,
rakstīt mācību grāmatas, zinātniskos rakstus, piedalīties
konferencēs un semināros, kā arī apspriedēs par izglītības
iestādes budžetu un citiem jautājumiem, neatbilst LLU Senāta
lēmuma nolikumā 1. punktā noteiktajam sadalījumam.
“Pētniecības darbs un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana
ir pedagoga darba sastāvdaļas. IZM savā atzinumā norāda, ka
darba slodžu aprēķini un sagatavotie darba līgumi vai to
grozījumi, kas veikti atbilstoši minētajam Senāta lēmumam, ir
pretrunā ar normatīvajiem aktiem. LLU Senāts ir pārkāpis vairāku
normatīvo aktu regulējumu, jo darba samaksa noteikta tikai par daļu
no kopējās darba slodzes – 1000 stundām gadā, savukārt 600
stundas gadā netiek uzskaitītas par pedagoģisko darbu,” teikts LIZDA paziņojumā.
LLU vadība saviem mācībspēkiem saistībā ar studiju procesa
atsākšanos parakstīšanai izsniegusi grozījumus noslēgtajos
darba līgumos, kam jāstājas spēkā ar 2017. gada 1. septembri.
LIZDA norāda uz vairākām nepilnībām darba līgumos, kas satur
virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem:
1.līgumos tiek lietots termins “darba laiks nedēļā”, kaut
attiecībā uz pedagogiem, tai skaitā akadēmisko personālu, tiek
lietots termins “darba slodze” (Izglītības likuma 14.p.22.p.);
2.noteikts darba stundu skaits nedēļā atšķirībā no MK 445.
noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3.pielikumā
noteiktās gada darba slodzes;
3.papildus pamatdarbam tiek uzlikts pienākums veikt vēl citus amata
pienākumus bez darba līgumā norādītas papildu samaksas;
4.darba līgumiem nav pievienoti amatu apraksti;
5.līgumi sastādīti pavirši, satur pretrunīgas normas (piemēram,
summētā darba laika uzskaite).
“LIZDA ir norādījusi LLU vadībai, ka augstskolas Senātā
apstiprinātie iekšējie tiesību akti neatbilst normatīvajam
regulējumam. LLU vadība klaji ir pārkāpusi darbinieku tiesības,
neveicot nekādas darbības, lai atceltu nelikumīgo 14. jūnijā
pieņemto LLU Senāta lēmumu. Arodbiedrība ir spiesta, aizstāvot
arodbiedrības biedru tiesības, vērsties valsts institūcijās ar
prasību iesaistīties minētā darba strīda atrisināšanā. Ja
netiks sasniegts normatīvajam regulējumam atbilstošs darba strīda
rezultāts, darbinieki ir izteikuši gatavību vērsties ar prasību
tiesā,” teikts LIZDA mājaslapā.
LIZDA aicina LLU vadību novērst iekšējo normatīvo aktu pretrunas
ar spēkā esošo normatīvo regulējumu LLU akadēmiskā personāla
darba slodzes un atalgojuma jautājumā. LIZDA arī aicina citus LLU
darbiniekus iestāties par savām tiesībām. Arodbiedrība aktīvi
sekos līdzi šī jautājuma risināšanai, ņemot vērā tā
aktualitāti un steidzamību.
Par Latvijas veterinārās izglītības un darba tirgus konkurētspēju
Eiropā satraukusies arī Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).
LVB Latvijā veic
veterinārārstu pirmreizējo sertifikāciju un resertifikāciju. “Ja
Veterinārmedicīnas fakultātē ar 1. septembri netiks nodrošināts
kvalitatīvs mācību process, Latvija riskē kļūt konkurēt
nespējīga ne tikai citu ES augstskolu vidū, bet arī šobrīd
pieprasītajā veterinārajā darba tirgū,” pārliecināta LVB
priekšsēdētāja Māra Viduža.
LVB Sertifikācijas komisija sertifikātu izsniedz, balstoties uz LLU
izsniegto veterinārārsta diplomu. Šāda kārtība ir saskaņā ar
valstī noteikto normatīvo aktu regulējumu, un, lai sertifikātu
saņemtu, liela nozīme ir Veterinārmedicīnas fakultātes
absolventa sagatavotības līmenim, kuru novērtē arī valsts
eksāmenu komisijas sastāvā esošie nozares pārstāvji. “Mūsu
sertificētie veterinārārsti var brīvi iekļauties pārējo ES
dalībvalstu darba tirgū bez papildu prasībām. Tikai atsevišķās
valstīs ir papildu nosacījumi darba uzsākšanai, lielākoties
nacionālās valodas dēļ,” teic M.Viduža.
Viņa turpina: “Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) ir izdevies
jau vairākus gadus piesaistīt studijām ārvalstu studentus, un to
skaits pieaug, tomēr ir vēl daudz darāmā. LLU VMF tika vērtēta
un ir atzīta kā daļēji atbilstoša ES un starptautiskajām
prasībām, tomēr ar piezīmēm par jomām, kurās jāveic
uzlabojumi. Nopietnu aizrādījumu Latvija ir saņēmusi par
nepietiekamu mācību spēku skaitu un viņu noslodzi VMF. Jau šobrīd
mūsu mācībspēkus cenšas pārvilināt citu valstu augstskolas. Ja
LLU nemainīs savu lēmumu, tas ir skaidrs signāls sabiedrībai, ka
augstskolas vadība nav gatava ilgtermiņā attīstīt vienu no
šobrīd Latvijā pieprasītākajām izglītības programmām –
veterinārmedicīnas programmu.”
Kā norāda LLU, kopš jūnija, kad Senātā tika apstiprināta jaunā
mācībspēku atalgojuma sistēma un pieņemti to reglamentējošie
dokumenti, turpinājušās diskusijas ar Veterinārmedicīnas
fakultātes vadību un mācībspēkiem, kurus īstenotās pārmaiņas
universitātē neapmierina. Tā kā 30. augustā LIZDA par šiem
procesiem informējusi mediju pārstāvjus, paužot viedokli, ka
Senātā apstiprinātie dokumenti ir pretrunā ar valsts normatīvo
regulējumu, LLU rektore Irina Pilvere un studiju prorektors Aigars
Laizāns skaidro situāciju.
“Jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma ir loģisks pārmaiņu
solis augstskolas darbībā, jo atalgojuma aprēķina sistēma
daudzus gadus nav pārskatīta un piemērota šodienas situācijai.
Jaunā sistēma nav pašmērķīga, bet gan ieviesta, lai uzlabotu
studiju kvalitāti, padarot saprotamāku, godīgāku un caurskatāmāku
darba samaksas sistēmu, taisnīgi atalgojot mācībspēkus visās
fakultātēs un nepadarot viņu atalgojumu atkarīgu no studentu
skaita, kas šobrīd ir mainīgs. Tādējādi ar jauno sistēmu
gribam mācībspēkiem dot drošības sajūtu, ka neatkarīgi no
studentu skaita grupā viņi saņems atalgojumu par savām
nostrādātajām stundām, turklāt papildus īpaši ņemot vērā
katras fakultātes studiju specifiku,” skaidro A. Laizāns.
Viņš atklāj, ka, līdzīgi kā visā Latvijas augstākajā
izglītībā, arī LLU kopējais pieejamais finansējums nav
pietiekams, lai nodrošinātu mācībspēku kvalifikācijai un
veicamajiem uzdevumiem atbilstošu un cienīgu atalgojumu, līdz ar
to diskusijas starp universitātes vadību un Veterinārmedicīnas
fakultātes darbiniekiem turpinājušās arī vasarā.
LLU norāda, ka nepatiesa ir 30. augustā medijos izskanējusī
informācija, ka lielākā daļa LLU mācībspēku neatbalsta jaunās
atalgojuma sistēmas ieviešanu un nav pagarinājuši darba tiesiskās
attiecības ar universitāti. “Par sistēmas ieviešanu 2017. gada
14. jūnijā nobalsoja Senāta vairākums, un līdz augustam
Personāldaļā parakstītus darba līgumus bija iesnieguši visu
fakultāšu mācībspēki, izņemot Veterinārmedicīnas fakultātes
mācībspēkus. Turklāt, pateicoties sadarbībai ar IZM un ZM
pārstāvjiem, šīs nedēļas sākumā panākta vienošanās arī ar
VMF mācībspēkiem par darba līgumu slēgšanu, lai no 4. septembra
universitātē varētu sākties studiju process. LLU Personāldaļa
nav saņēmusi nevienu iesniegumu no mācībspēkiem par darba
attiecību izbeigšanu,” teikts LLU izplatītajā paziņojumā.
“Diskusijās ar IZM esam sapratuši, ka jaunizveidotās atalgojuma
sistēmas reglamentējošajos dokumentos ir nepieciešami juridiski
precizējumi, kas nosaka, cik liels stundu skaits ir maksimāli
pieļaujams studiju un pētnieciskā darba veikšanai. Līdz ar
jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu aktualizējās normatīvo
aktu juridiskā interpretācija. Saprotam, ka jau vairākus gadu
desmitus universitātē nav bijusi precīza juridiskā izpratne par
atsevišķām likumu/noteikumu normām. Līdz šim mūsu universitātē
bija veidojusies izpratne, ka mācībspēkam studiju un zinātniskais
darbs pilnā slodzē jāpaveic 40 stundās nedēļā, bet sarunās ar
IZM un juristiem atklājām, ka mācībspēka pilna slodze ir 25
stundas, kurās viņam ir jāspēj veikt visi Augstskolu likumā
noteiktie uzdevumi. Šobrīd gaidām oficiālu juristu atzinumu,
kādas izmaiņas veicamas universitātes izstrādātajos dokumentos
un septembrī tās īstenosim, jo saprotam, ka esam kļūdījušies.
Lai universitātes normatīvā bāze nebūtu pretrunā ar valstī
pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, veiksim precizējumus Senāta
lēmumā par mācībspēku atalgojuma aprēķina sistēmu un
precizēsim stundu skaitu darba līgumos. Svarīgi atgādināt, ka
šīs izmaiņas neparedzēs jaunās sistēmas atcelšanu, kuras
ieviešanu atbalsta mācībspēku vairākums, un nav saistītas ar
atalgojumiem pieejamo finansējumu, līdz ar to darbinieki var
justies droši par atalgojuma lielumu, kurš norādīts darba
līgumā,” stāsta Irina Pilvere.
Rektore turpina: “Neatbalstām LIZDA aktivitātes, publiskojot
medijos universitātes iekšējās diskusijas, ko uzskatām par
nekorektu rīcību. Turklāt ir maldīgi šīs diskusijas uzskatīt
par konfliktu, jo tās uztveram kā normālu, demokrātisku darba
procesu. Tādas norisinājās universitātē jau pusgadu pirms Senāta
lēmuma pieņemšanas un turpinās vēl joprojām. Cienām un
atbalstām darbinieku vēlmi aizstāvēt savas tiesības, jo tikai
sadarbojoties spējam universitāti veidot par labāku studiju un
darba vietu.”
Foto: Raitis Puriņš
