Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs ir pārliecināts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem viņš neesot atbildīgs par KNAB pazudušo naudu.
Šādos apstākļos KNAB vadītājs nesaskata nekādu pamatu, lai atkāptos no amata, trešdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” sacīja Loskutovs. Amatpersona apgalvoja, ka viņam kā biroja vadītājam esot visai ierobežotas pilnvaras kaut kādā mērā ietekmēt kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu, tostarp iegūt informāciju par procesos izņemto naudu.Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Loskutova pienākumos ietilpstot izveidot drošu naudas glabātuvi, izveidot depozīta kontu, kur izņemto naudu, kas nav atzīta par pierādījumiem, noguldīt, kā arī noteikt atbildīgo personu par izņemtās naudas uzglabāšanu. Visi šie uzdevumi esot tikuši izpildīti. Birojā vien esot divi darbinieki, kuriem ir tiesības zināt visu par konkrētiem kriminālprocesiem un tajos izņemtajiem naudas līdzekļiem. Losktovs uzskata, ka atbildība par naudas pazušanu ir jāuzņemas tikai tiem cilvēkiem, kuriem nauda bija uzticēta.Uz žurnālistu jautājumu, kādēļ Loskutovs laikus nerosināja veikt izmaiņas attiecīgos noteikumos, lai paplašinātu sava pilnvaras, viņš atbildēja: “Tikai dzīve dod rūgtu mācību.”Loskutovs atzīmēja, ka joprojām neesot atbildes uz diviem viņu interesējošiem jautājumiem – kur palika šī pazudusī nauda un vai tā ir nejaušība vai likumsakarība, ka par visām šīm lietām runā Tautas partijas (TP) biedrs Gundars Bērziņš.Taujāts, vai naudas pazušana nav inspirēta, lai panāktu Loskutova atstādināšanu, Loskutovs tieši neatbildēja, taču atzīmēja, ka viņam daudzas lietas tagad liekas dīvainas, jo vienu no lietā apsūdzētajiem – KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galveno speciālistu Jāni Imšu – vairākas KNAB amatpersonas vairākkārt vedinājušas sakārtot naudas uzskaiti, taču viņš ilgstoši slimojis.Tāpat biroja vadītājs norādīja uz apstākli, ka nauda pazudusi laikā, kad prokuratūrā izveidotā komisija vērtēja Loskutova atbildību saistībā ar pērn Valsts kontroles revīzijā atklātajiem pārkāpumiem. “Cilvēkam jābūt garīgi nelīdzsvarotam, lai laikā, kad tiek vērtēts biroja darbs, viņš ņemtu naudu,” sacīja Loskutovs.KNAB vadītājs baidoties no situācijas, kad viņam nāksies pamest savu amatu un tajā tiks iecelts valdībai daudz paklausīgāks cilvēks. Šādā gadījumā esot iespējams, ka tiks atsaukta prasība tiesā pret Tautas partiju par vēlēšanās pārtērētajiem naudas līdzekļiem.Viņaprāt, tā nav normāla situācija, ka no biroja vadītāja godaprāta ir atkarīgs viss KNAB darbs. Tieši tādēļ Loskutovs amatā palikšot, cik vien ilgi iespējams, lai biroja izmeklētāji varētu turpināt strādāt pie daudzām skaļajām krimināllietām, kurās iesaistītas arī vairākas Rīgas domes amatpersonas. Tieši šajā kriminālprocesā Loskutovs sola jaunus un smagus lēmumus.KNAB dažādos sabiedrības uzticības reitingos ir ļoti augsti rezultāti. Loskutovs pateicas sabiedrībai par uzticību, taču netic, ka sabiedrības atbalsts var ietekmēt politiķu lēmumus.Saistībā ar Loskutova atbildības vērtēšanu biroja darbinieki patlaban strādājot diskomforta apstākļos, jo nevarot paredzēt, kāds šajā lietā būs iznākums. Uz jautājumu, vai līdz ar Loskutova iespējamo atbrīvošanu no amata biroju varētu pamest vēl kādi darbinieki, KNAB vadītājs sacīja, ka viņš nevēlētos, lai izmeklētāji pamestu iesākto darbu.Valdība otrdien nolēma izveidot komisiju Loskutova darba un atbildības par pārkāpumiem birojā izvērtēšanai. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) bija skeptisks par Loskutova spēju saglabāt šo amatu.Godmanis norādīja, ka pēc pārbaužu rezultātiem var secināt, ka darba organizācija un pienākumu sadale lēmumu pieņemšanā KNAB esot viszemākajā līmenī. Premjers arī pauda neizpratni, kāpēc kratīšanās izņemto naudas līdzekļu inventarizācija KNAB pēdējo reizi esot veikta par 2003.gadu, bet turpmākos gadus inventarizācijas nav veiktas.Pārbaude tika sākta pēc tam, kad tika noskaidrots, ka no KNAB kopš 2005.gada pazuduši vairāki desmiti tūkstošu latu. Tika pieņemts lēmums pārbaudīt visus KNAB sāktos kriminālprocesus, un šajā darbā iesaistīti četri prokurori. Kopumā bija jāpārbauda 213 birojā sāktie kriminālprocesi.Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības – tā pazūd, tiek izšķērdēta utt.
