Uzņēmēji pasīvi ziņo par koruptīviem gadījumiem, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs.
Kā stāsta Loskutovs, informāciju KNAB var sniegt ļoti daudz dažādos veidos. Cilvēks var atnākt pats uz KNAB ziņojumu centru un uzrakstīt iesniegumu, var vienkārši izstāstīt sev zināmo. Tāpat savu sūdzību vai ziņojumu var nosūtīt pa pastu, faksu vai e-pastu.”Ja mēs saņemam iesniegumu ar parakstu, to noteikti izskatām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai. Savukārt, kamēr nav visā valstī ieviests elektroniskais paraksts, pa e-pastu sūtītā informācija tiek uzskatīta par anonīmu pat tad, ja cilvēks ir norādījis visus savus datus. Taču izskatīta tiek pilnīgi visa informācija,” norāda KNAB priekšnieks.Viņš pauž nožēlu, ka uzņēmēji neaktīvi ziņo par šāda veida likumpārkāpumiem.”Tā ir mūžīgā problēma, turklāt ne tikai saistībā ar Latvijas uzņēmējiem. Esmu ticies ar dažādu vēstniecību darbiniekiem, kas atbild par ekonomiskajiem sakariem, un aicinājis arī ārvalstu uzņēmējus informēt mūs par šādiem gadījumiem, bet atsaucība ir minimāla – pa visiem KNAB pastāvēšanas gadiem tikai viens ārvalstu uzņēmējs ir sūdzējies par kukuļa pieprasīšanu. Runa ir par kādas kafejnīcas īpašnieku, kam divi policisti bija prasījuši kukuli, un šobrīd viņi abi jau ir notiesāti,” norāda Loskutovs.Pēc KNAB priekšnieka domām, uzņēmēju pasivitāte ir saistīta ar bailēm par to, ka pēc tam vairs nekādus darījumus ar attiecīgajām pašvaldībām var neizdoties noslēgt.”Uzņēmēji pieņem šādus spēles noteikumus, kaut arī tie ir netaisnīgi. Ir iespējama situācija, kad, pateicoties uzņēmēja ziņojumam, tiks aizturēta negodīga kādas pašvaldības amatpersona, bet citas apšaubāma godīguma amatpersonas šādam komersantam vairs neļaus strādāt, attīstīt biznesu,” skaidro KNAB vadītājs.
