Par to, ka metāls tā visdažādākajās izpausmēs interesē dažādu paaudžu un dzimumu jelgavniekus ne mazāk par ēdamu un dzeramu našķu tirdziņiem un no malas skatāmiem dīvainas konstrukcijas peldlīdzekļiem, varēja pārliecināties 5.septembrī, kad Pasta salu piepildīja metāls un metālisti tā visdažādākajās formās un agregātstāvokļos.
Galvenais, ko izdevās panākt organizatoriem – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centram (ZRKAC) sadarbībā ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju (MASOC) un Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi «Kultūra» – Metāla svētki bija orientēti nevis uz pasīviem skatītājiem, bet aktīviem dalībniekiem.
Sākot jau ar pavisam nopietniem vīriem spēka gados, kas nenoguruši cīnījās par prestižo labākā metinātāja godu, līdz puikām (protams, arī meitenēm), kas paši vai kopā ar palīgiem, galvenokārt tēviem, ar ne mazāk nopietni koncentrētām sejas izteiksmēm darbojās pie moderniem konstruēšanas stendiem un citās radošajās darbnīcās, kur nepieciešamas inženierzinības. Bet kā pie tām tikt, varēja uzzināt Jelgavas Amatniecības vidusskolas, LLU Tehniskās fakultātes, ZRKAC un citos stendos, bet pie Karjeras kompasa – uzzināt par nākamajām karjeras iespējām. Un ne tikai Jelgavā. Metālapstrādi Latvijā var apgūt 25 skolās, izvēloties vienu no 7 specializācijām, bet darbu pēc tam sameklēt iespējams kādā no 150 ražotnēm. Noderīga bija iepazīšanās ar ceļojošās mācību laboratorijas «TehnoBuss Latvija» aprīkojumu un darbības principiem.
Dažiem savukārt darbošanās ar metālu kļūst par vaļasprieku, kā motociklu restauratoriem no biedrības «Mītavas tehniķi». Ja par vaļaspriekiem, tad ar metālu noteikti saistīta ir bijušā Jelgavas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandiera Alda Feldmaņa interese (un šoreiz nedomājam gleznošanu) par Ugundzēsības muzeja kolekcijas saglabāšanu. Blakus spožām ķiverēm šeit var redzēt, par ko dažā labā ugunsgrēkā spēj pārvērsties, piemēram, gāzes balons.
Ne jau visi Metāla svētki aizritēja ar domās sarauktu pieri. Gana daudz interesentu pulcēja RTU Robotikas kluba spēles kopā ar robotiem. Un kāpēc gan nepamēģināt robotu sumo? Vai uzdejot stepu? Varēja arī pievienoties spēkavīriem Ivaram Kazeļņikam un Aivaram Šmaukstelim, jo izrādās, izturības vingrinājumos (gan mazākās svara kategorijās) nemaz neatpaliek pat mazas meitenes, ja tikai pietiek neatlaidības un gribasspēka.
Visssaistošāk uz brīdi kļuva pie Tartu zinātnes centra «AHHAA» mobilās stacijas – ugunīgi eksperimenti izrādās, pa prātam ir ne tikai delverīgiem palaidņiem. Ja vien to dara ar pietiekamu zināšanu bagāžu un drošības nodrošinājumu. Varēja arī vizināties ar velokartiem un segveju, apskatīt helikopteru un modernāko traktoru, pārbaudīt savas riepu montāžas prasmes, kā arī gūt emocijas auto avāriju simulācijas stendos.
Paralēli līdz pat pulksten 16 ritēja muzikālie priekšnesumi Pasta salas brīvdabas estrādē, bet, ja lielajā ļaužu un demonstrējuma telšu jūklī gadījās zaudēt orientieri, jau pa gabalu varēja saskatīt un pat patērzēt (gan bez vārdiem) ar metāliskajiem cilvēciņiem no Jelgavas Jaunā teātra.
Vai tiešām Jelgava – metālistu pilsēta? Spriežot pēc Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Mašīnbūves un Metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Viļņa Rantiņa svētku uzrunām, priekšnoteikumi tam ir diezgan daudzsološi.
Foto: Raitis Puriņš
