Latvijas lielāko kristīgo konfesiju aicinājumam, par godu Latvijas dibināšanas 90.gadadienai apsvērt ierobežotas amnestijas izsludināšanu, pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) domām, varētu arī atsaukties.
Ministrs Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “900 sekundes” atzina, ka šādam aicinājumam varētu arī atsaukties, taču noteikti tas tiktu rūpīgi izvērtēts, jo pēc ministra domām amnestiju varētu piešķirt tikai tādiem ieslodzītajiem, kuri nav notiesāti par bīstamiem, vai īpaši smagiem noziegumiem, piemēram, zādzībām, slepkavībām un dzimumnoziegumiem.Jau ziņots, ka Latvijas lielāko kristīgo konfesiju – katoļu, luterāņu un baptistu – vadītāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), aicinot par godu Latvijas dibināšanas 90.gadadienai apsvērt ierobežotas amnestijas izsludināšanu.Kā savā vēstulē norādījis Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, “lieli svētki ir piemērots brīdis, lai atcerētos arī par tiem, kuri savu kļūdu vai nepārdomātas rīcības dēļ ir nonākuši ieslodzījumā”.Vienlaikus vēstules autori norādījuši, ka, viņuprāt, amnestijas rezultātā nedrīkst radīt apdraudējumu pārējai sabiedrībai, tādēļ aicina amatpersonas atbrīvot tikai tos notiesātos, kuru nodarījums nav tieši ietekmējis citu cilvēku dzīvību un kuru nodarījumam nav sistemātisks, bet ir gadījuma vai kļūdas raksturs.Kristīgo konfesiju vadītāji arī uzsvēruši, ka valstī maz tiek domāts par noziedznieku labošanas iespējām, un norādījuši, ka tiem, kas ieslodzījumā nonākuši pirmo reizi, bieži vien labāk iespējams palīdzēt, viņus iesaistot sabiedriski noderīgos darbos, nekā atstājot apstākļos, “kas visbiežāk cilvēku sagrauj un izposta”.”Ierobežota, izsvērta amnestija neapdraud sabiedrību, tieši otrādi – tā ir zīme sabiedrības briedumam un pārliecībai par savu spēku un vērtībām,” teikts vēstulē.
