Tā kā valdība veselības aprūpes budžetu šogad nepalielinās, iztrūkums budžetā būs jāsedz pacientiem, pēc tikšanās ar Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Streika komitejas pārstāvjiem preses pārstāvjus informēja veselības ministrs Ivars Eglītis (TP).
Pakalpojumi paliks dārgāki, jo “ko nespēs segt valsts, būs jāsedz pacientam”, atzina Eglītis, turklāt samazināsies arī to apjoms, bet pacienti tiks aicināti pievērst lielāku uzmanību savai veselībai, izvēloties veselīgu dzīvesveidu un profilaksi.Tāpat ministrs atgādināja, ka ārstniecības iestādēm būs īstermiņā jāatliek noteikti izdevumi, lai apmierinātu personāla apmaksas prasības. Ministrs pauda cerību, ka šāds solis būs īstermiņa lēmums, taču atzina, ka, ja veselības aprūpes budžets netiks palielināts arī nākamgad, tad būs jāpieņem vēl stingrāki lēmumi.Lai gan Eglītis atzina, ka pārstāv arī sabiedrības un pacientu viedokli, esošā situācija liecina, ka ārsti varētu pamest savu profesiju, kā arī varētu samazināties medicīnas studentu skaits, tāpēc, nemainoties ekonomiskajai situācijai arī nākamajos gados, visiem maksāt spējīgajiem iedzīvotājiem būs jāpiedalās veselības pakalpojumu līdzapmaksā. Ministrs gan vairākkārt izteica cerību, ka ekonomiskā situācija valstī nākamgad tomēr uzlabosies.Tikšanās laikā ar arodbiedrības pārstāvjiem Eglītis vēlreiz atgādināja nozares pārstāvjiem, kādi ir ministrijas plāni īstermiņā, lai uzlabotu medicīnas darbinieku un it īpaši medicīnas māsu ekonomisko situāciju.Tā kā veselības budžetā šogad nav pielikuma, būs jāizmanto tikai iekšējās rezerves, samazinot administratīvās izmaksas un pārvaldes sistēmu par aptuveni diviem miljoniem latu.Jau tuvākajā laikā ministrija plāno iesniegt aicinājumu Finanšu ministrijai palielināt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam, lai šos līdzekļus virzītu onkoloģisko pacientu ārstēšanai.Kā norādīja Eglītis, ministrija centusies darīt visu iespējamo, lai apmierinātu prasības, taču “tas ir tālu no tā, ko pieprasa arodbiedrības”. Viņš arī atzīst, ka arodbiedrības prasības ir pamatotas, tāpēc pats 26.septembra streika laikā dosies uzklausīt pie Saeimas pulcējušos medicīnas darbiniekus.Kā norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, mediķi novērtē ministra atklātību sarunās ar nozares profesionāļiem, taču viņi neatbalsta valdības viedokli. Keris tāpat norādīja, ka valdība negatavojas veselības aprūpes budžetu palielināt arī nākamajos gados, līdz ar to pakļaujot šo nozari privatizācijai, jo arvien pieaugs pacientu iemaksas.Tāpēc, neskatoties uz sarunām ar Veselības ministriju, mediķu streiks tomēr notiks, lai atklātu gan valdībai, gan sabiedrībai, kas notiktu, ja mediķi ne tikai streika dienā, bet turpmāk arī masveidā neierastos darbā. Pēc 26.septembra piketa Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) aicinājis arodbiedrības pārstāvjus uz tikšanos.Iepriekšējās nedēļās veselības ministrs jau tikās ar Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Galveno māsu savienības, kā arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvjiem un apsprieda aktuālos jautājumus veselības aprūpes nozarē.Kā iepriekš norādīja Keris, mediķi negatavojas atkāpties no savām prasībām par medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu nākamajā gadā. Keris arī skaidroja, ka mediķi jau tā ir piekrituši samazināt savas prasības un nākamgad prasa ārstu algas aprēķināt, piemērojot vidējai darba samaksai valstī koeficentu 1,8, kas ārstam veidotu 816 latu algu par slodzi, savukārt māsām – 489 latu algu par slodzi.26.septembrī notiks mediķu brīdinājuma streiks un pikets pie Saeimas ēkas, bet oktobra beigās plānots visu medicīnas darbinieku streiks.
