Satversmes grozījumu pieņemšana, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, var izraisīt nestabilitāti valstī, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP).
Intervijā Latvijas Radio Muižniece norāda, ka, grozījumu projekts ir nepilnīgs un dod iespēju rīkot “neskaitāmus referendumus”, izraisot neparedzamas sekas.Esošo projektu vairs nav iespējams uzlabot, jo jebkurš uzlabojums noved pie referenduma. Viņa arī norāda, ka Saeimas Juridiskā komisija strādā pie jauniem Satversmes grozījumiem, taču līdz referendumam tas netiks izstrādāts, jo jauniem grozījumiem jābūt izsvērtiem un kvalitatīviem, sacīja Muižniece, uzsverot, ka patlaban piedāvātais grozījumu projekts ir pārāk nepilnīgs, lai to varētu pieņemt arī kā pagaidu variantu.Muižniece uzskata, ka tautas griba izpaužas nevis atbalstā konkrētam pantam, bet gan vēlmē iesaistīties procesos, un gadījumā, ja parlaments netiek galā ar saviem pienākumiem, to varētu atsaukt.Komisijām ir tiesības aicināt uz savām sēdēm dažādas amatpersonas, to paredz Saeimas kārtības rullis. Grūti analizēt situāciju, ja komisijas sēde ir slēgta. Informācija par slēgtām sēdēm nav plaši pieejama.Jau ziņots, ka parakstu vākšana likuma “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai notika no šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim. Parakstu vākšanas iniciators bija LBAS.Grozījumu Satversmē iesniegšanu Saeimā parakstu vākšanas abās kārtās atbalstījuši 217 567 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie galīgie parakstu vākšanas rezultāti.Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantus, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
