Tuvākajā nākotnē tālāks straujš ražotāju cenu kāpums nav gaidāms, atzīst Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Ekonomiste atzīst, ka eiro kursa kāpums pret ASV dolāru, kā arī neskaidrība par ASV attīstību mazinās eksportētās produkcijas cenu kāpumu, kā arī pasaules cenu ietekmi uz vietējā tirgū pārdotās produkcijas izmaksām. Oktobrī turpinājusi samazināties dabasgāzes tirdzniecības cena, kas papildus jau septembrī novērotajam kritumam mazinājusi energoresursu ražošanas izmaksas.Tuvāko mēnešu laikā gan vēl novērosim pasaules pārtikas, īpaši graudu cenu ietekmi uz cenu kāpumu, bet tā varētu mazināties – kā ziņo Pārtikas un lauksaimniecības aģentūra (FAO), pēdējo gadu pārprodukcijas rezultātā izveidotie graudu krājumi ir nozīmīgi, tādējādi kopējais piedāvājuma līmenis ir pietiekams, neraugoties uz prognozēm, ka šogad graudu ražas apjoms būs par 4.8% mazāks, norāda K.Kalnbērziņa.Ražotāju cenas Latvijā turpināja pieaugt arī septembrī – par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 7,1%, salīdzinot ar pērno septembri. Ietekmīgākais kāpinājuma faktors mēneša izmaiņās – 0,4 procentu punkti no kopējā – bijušas pārtikas cenas, kas kāpušas gan eksportētām, gan vietējā tirgū pārdotām precēm. To izraisīja pārtikas cenu kāpums pasaulē, īpaši kviešiem, un tāds vietējs faktors kā satraukuma radītais pieprasījums pēc griķiem, kas palielināja pieprasījumu arī pēc citiem graudu produktiem.Pretēja virzība bijusi citām importētām izejvielām, dabasgāzei – energoresursu ražošana septembrī kļuvusi par 1,9% lētāka, mazinot vietējā tirgū pārdoto produkcijas cenu kāpumu par 0,8 procentu punktiem. Aizvien krītošā ASV dolāra vērtība papildus mazinājusi importēto izejvielu cenu kāpumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri pasaules cenu kāpuma ietekmē ražotāju cenas ir kāpušas salīdzinoši strauji, tomēr gada kāpuma temps mazinājies, septembrī pieaugot tikai par 0,1 procentu punktu. Koksnes un metālu cenu kāpums, īpaši pēdējā gada laikā, devis iespēju eksportējošiem uzņēmumiem audzēt ienākumus.
