Nāves cēloņu audita darba grupa analizēs 800 nejauši atlasītas miršanas apliecības, kurās kā nāves cēlonis uzrādīta sirds slimība, aģentūrai LETA pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate.
Augusta sākumā veselības ministre Ingrīda Circene (V) tikās ar veselības aprūpes galvenajiem speciālistiem, un apspriežot Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam, tika nolemts līdz oktobra beigām veikt padziļinātu auditu, kurā izlases veidā tiktu analizēti pacientu nāves cēloņi, salīdzinot diagnozes slimības vēsturēs un pacientu miršanas apliecībās.Šīs 800 miršanas apliecības, kuras pētījumā plāno izmantot darba grupa, ir 10% no visām šā gada pirmajā pusgadā SPKC reģistrētajām miršanas apliecībām, kurās kā nāves cēlonis norādīta sirds slimība – kopā tādas ir 8000.Šmate stāstīja, ka nereti cilvēki, kuru radinieks miris vecumā pēc 65 gadiem, vai dažkārt arī 40 līdz 50 gadu vecumā, nevēlas, lai mirušajam tiktu veikta autopsija, kā rezultātā kā nāves cēlonis bieži tiek norādīta kāda sirds slimība. Šāda situācija rada nepatiesu priekšstatu par saslimstības līmeni valstī, un SPKC pieļauj, ka, saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām valstī varētu būt zemāka.Šmate vairākkārt uzsvēra, ka pētījums tiks veikts anonīmi un tā mērķis nav sodīt diagnožu uzstādītājus, bet gan sadarboties ar visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, tostarp ģimenes ārstiem.Patlaban SPKC strādā pie pētījuma metodoloģijas un datu aizsardzības saskaņošanas.21.augustā notika pirmā nāves cēloņu audita darba grupas tikšanās. Nākamā tikšanās plānota 7.septembrī plkst.16.
