Lai akcentētu Jelgavas, kā arī Šauļu nozīmi grāmatniecības, kultūras un izglītības jomā, veicinātu pēctecību un radītu jaunus izaicinājumus nozarē, uz starptautisku konferenci «Grāmatniecība un bibliotēkas Jelgavā un Šauļos līdz 1940. gadam» sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku trešdien aicināja Jelgavas Zinātniskā bibliotēka.
Konferencē piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un Latvijas Universitātes speciālisti, kā arī Šauļu publiskās bibliotēkas speciāliste Audrone Baškiene. Tika runāts par Jelgavas bibliotēkām, grāmatizdevējiem, tirgotājiem un Šauļu iespieddarbiem pirms vairāk nekā simt gadiem.
Tā, piemēram, Jana Dreimane no LNB klātesošos iepazīstināja ar Jelgavas latviešu bibliotēkām 19. gadsimtā. Viņa norāda, ka 19. gadsimtā vairojās sabiedrības labklājība, izglītības pieejamība, uzlabojās latviešu lasītprasme un arī parādījās tehniski jauninājumi, kas ļāva grāmatas un presi iespiest lielākā metienā un līdz ar to iegādāties par zemāku cenu. Tas lasāmvielai ļāva nokļūt arī pie nabadzīgākiem iedzīvotājiem. Līdz ar to uzplauka tā sauktā masu literatūra – radās ne vien populārzinātniska satura darbi, bet arī kriminālromāni, šausmu, sentimentālie un vēsturiskie romāni.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 29.oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
