«Koku izciršana pagalmā konkrētajā vietā ir efektīvākais veids cīņai ar krauķiem, taču, ja putniem būs gan ligzdošanas, gan barošanas vietas, viņi neizzudīs,» Latvijas Ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus komentē koku izzāģēšanu un ligzdu nojaukšanu. Mazāk koku tagad ir Lielās ielas 8. un K.Barona ielas 5. mājas iekšpagalmā, jo iedzīvotāji apsaimniekotājiem sūdzējušies par putniem, kas piegružo apkārtni un ķērc.
Lielās ielas mājas iedzīvotāja Linda Amoliņa «Ziņām» stāsta, ka putni kokus apdzīvo jau vairākus gadus. «Kokos ir vairāki desmiti ligzdu. Troksnis nav izturams, viss pagalms piemēslots, jo putni iznēsā atkritumus no konteineriem,» jelgavniece atzīst, ka apķēzītas ir arī pie mājām atstātās automašīnas. Viņa ir priecīga, ka iedzīvotāju sūdzības beidzot sadzirdētas.
Pagājušajā nedēļā uzņēmums «Anvija Pro», ar kuru ir noslēgts līgums par bīstamo un nevēlamo koku izzāģēšanu, Jelgavas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» uzdevumā māju iekšpagalmā izzāģēju četrus ošus un nojauca putnu ligzdas. V.Ķerus gan ir pārliecināts, ka šie putni pilsētniekus neapdraud un ar tiem jāmēģina sadzīvot, lai arī putnu izkārnījumi cilvēkiem ir nepatīkami. «Ja ligzdošanas vietas būs likvidētas, bet putniem ir, kur baroties, viņi tik un tā pilsētā uzturēsies,» ornitologs spriež, ka parasti no atkritumu konteineriem barojas vārnas, bet krauķiem domātie gardumi meklējami laukos.
«Visus kokus pilsētā neizzāģēsi, arī laukus ap pilsētu neiznīdēsi, tāpēc putni sāks ligzdot citur pilsētā. Protams, var retināt zarus. Arī pašiem iedzīvotājiem, ja viņi uzskata, ka atkritumi tiek izmētāti, jārūpējas, lai konteineri būtu slēgti,» iesaka ornitologs. Viņam ir informācija, ka liela krauķu kolonija dzīvo tuvējā Dobelē, taču arī kaimiņu pilsētā iedzīvotāju attieksme pret putniem nav tikai noraidoša.
Foto: Agris Samcovs
