Sabiedrības noskaņojumam kļūstot pesimistiskākam, gan paši politiķi, gan sociālie partneri arvien biežāk piesauc Saeimas ārkārtas vēlēšanas, raksta «Neatkarīgā».
Eksperti gan uzskata, ka Latvijā pagaidām nav tādas partijas, kas varētu mobilizēt sabiedrību ārkārtas vēlēšanu idejai, taču novembrī beidzot stājušies spēkā grozījumi Satversmē, kas šādu scenāriju teorētiski pieļauj jau nākamā gada rudenī.Socioloģiskie pētījumi liecina, ka sabiedrības attieksme pret norisēm politikā ir arvien noraidošāka. Piemēram, tikai 11% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, – liecina vakar publiskotais aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums. Aptauja uzrādījusi, ka vairākums respondentu jeb 73% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta valdības rosinātos budžeta konsolidācijas pasākumus, bet 41% pilnībā neatbalsta.Budžeta izdevumu mazināšana ir raisījusi sabiedrības neapmierinātību un sarunas par parlamenta atlaišanu ne tikai Latvijā. Ārkārtas vēlēšanu ideja pārņēmusi Maķedoniju un Grieķiju. Pagājušās nedēļas nogalē arī Īrija izlēma lūgt starptautisko finanšu palīdzību – 90 miljrd. eiro, kam sekošot sabiedrības uzticību zaudējušā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, norāda laikraksts.Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka Latvijai Īrijas scenārijs pagaidām nedraud un runāt par ārkārtas vēlēšanās nav pamata un vēlētājiem pašlaik nav alternatīvas. Lai sabiedrība atsauktos uz aicinājumu pārvēlēt parlamentu, ir jābūt jaunām idejām, radikāli atšķirīgiem politiskajiem spēkiem vai kustībām, kas pārņemtu varu.Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka sarunas par ārkārtas vēlēšanām galvenokārt ir šā brīža politiķu biedēšanas mehānisms.Valsts kontroliere Inguna Sudraba savulaik Neatkarīgajai atzina, ka par izšķirošu momentu var kļūt nākamā gada rudens. Ja tas būs kārtējo konsolidāciju un budžeta mazināšanu laiks, tas var radīt sociālo spriedzi, kas pāraugs aktīvā rīcībā, piemēram, idejā par Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
