Valdība prezidenta sasauktajā ārkārtas sēdē otrdienas vakarā vienojās nākamgad pirmajā ceturksnī izvērtēt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, bet solot krīzes laikā neuzlikt papildus nodokļa slogu iedzīvotājiem veselības aprūpes finansēšanai.
Valdības sēdē izvērtās diskusija par iespējām rast papildus finansējumu veselības aprūpei. Finanšu ministrs Einars Repše aicināja vērtēt Ārstu biedrības ierosinājumu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kam asi iebilda veselības ministre Baiba Rozentāle.Repše pauda, ka viņš kategoriski neatbalsta jaunu veselības nodokli, jo darbaspēkam ir jau pietiekami liels nodokļu slogs. Taču papildus apdrošināšanas maksājums, viņaprāt nav nodoklis, jo, piemēram, OCTA netiek uzskatīta par nodokli un neiet caur budžetu.Ministrs skaidroja, ka labprāt piešķirtu veselības nozarei papildus 150 miljonus latu, taču budžetā šādu iespēju nav, un neko vairāk par finansējumu 3,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta viņš nevarot solīt. Repše uzsvēra, ka gadījumā, ja izdosies izveidot kvalitatīvu apdrošināšanas sistēmu, tad, piemēram, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuri nespēs nopirkt polisi, valsts to noteiktā apjomā pirktu no budžeta līdzekļiem. Pēc Repšes teiktā, tā būtu viena no reālām iespējām palielināt finansējumu veselības aprūpei, un viņš aicināja izvērtēt šīs iespējas. Arī prezidents Valdis Zatlers rosināja veidot darba grupu šī jautājuma izpētei, lai vismaz argumentēti pateiktu sabiedrībai, ka šāda apdrošināšana netiks ieviesta, un neradītu nevajadzīgu uztraukumu un spiedzi.Diskusijas laikā Rozentāle asi iebilda pret apdrošināšanas ieviešanu, uzsverot, ka tas būs papildus maksājums visiem cilvēkiem, un šāda maksājuma nesaukšana par nodokli ir vienkārši sabiedrības maldināšana. Rozentāle jau pagājušajā trešdienā kategoriski noraidīja nepieciešamību ieviest obligātās veselības apdrošināšanu. Pēc viņas teiktā, tas būtu papildus slogs iedzīvotājiem, turklāt tā nav panaceja veselības problēmu risināšanai.Galu galā Zatlers un Rozentāle diskusijas laikā vienojās, ka līdz krīzes situācijas beigām līdz 2013.gadam, apdrošināšanu neieviesīs, taču pēc tam premjers Valdis Dombrovskis atkal sāka apspriest jautājumu par darba grupas veidošanu veselības apdrošināšanas jautājuma izvērtēšanai. Visbeidzot, pēc prezidenta ierosinājuma valdība vienojās, ka šāda darba grupa tiks izveidota, tomēr, pēc Rozentāles norādēm, ka nozarē pašlaik ir svarīgāki jautājumi, tika nolemts, ka tā varētu strādāt un savu atzinu sniegt tikai nākamā gada pirmajā ceturksnī.Ārstu Biedrības prezidents Pēteris Apinis iepriekš paudis, ka veselības nodoklis ir jāievieš jau tagad. Tomēr pēc viņa teiktā, politisku iemeslu dēļ to nebūs iespējams ieviest, bet izveidot diferencētu iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz budžeta pieņemšanai līdz šī gada novembrim neizdosies. “Ja šo nodokli samazinātu par 8% un izveidotu veselības nodokli 10% apjomā, politiski tas būtu relatīvi viegli paveicams. Pretējā gadījumā notiks “vienas nakts” ienākuma nodokļa palielināšana pirms budžeta pieņemšanas”, paziņojumā medijiem raksta Latvijas Ārstu Biedrība. Savukārt Apinis uzsvēris, ka ar veselības nodokli būtu relatīvi vieglāk nekā ar ienākuma nodokli aplikt jebkuru iedzīvotāju ienākumu, tajā skaitā ienākumus no dividendēm, pašnodarbināto ienākumus, ienākumus no darba ārvalstīs.Veselības nodoklim varētu būt vairāki līmeņi:1. līmenis, 2. līmenis un 3. līmenis. Pirmais attiecas uz primāro aprūpi, neatliekamo medicīnas dienestu un citām jomām, ko finansētu veselības nodokļa piepildīts veselības budžets, otrais – sekundārajiem ambulatoriskajiem pakalpojumiem, plānveida ķirurģijas un citi pakalpojumiem, ko valsts pērk no pakalpojuma sniedzēja par veselības nodokļa piepildīta veselības budžeta līdzekļiem, trešais – ekstras un luksus pakalpojumus, ko sedz privāta apdrošināšana vai pašu slimnieku maksājumi.
