Lai pārrunātu deinstitucionalizācijas procesu, to sociālās
aprūpes centru direktori, kas sniedz pakalpojumus personām ar
garīga rakstura traucējumiem, 17. martā valsts sociālās aprūpes
centra «Zemgale» filiālē «Jelgava» tiksies ar Saeimas,
Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvjiem.
«Šobrīd sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka
deinstitucionalizācijas procesā no sociālās aprūpes centriem
(pansionātiem) «izlaidīs» klientus, ka tie apdraudēs sabiedrību.
Šāds viedoklis veidojas no neprecīzas informācijas,» teic sociālās aprūpes centra «Zemgale» direktors Ilgonis
Leišavnieks. Viņš skaidro –
iziešana no centra patstāvīgā dzīvē ir daudzpakāpju
sistēma: klienta piemērotības izvērtēšana dzīvei ārpus
sociālās aprūpes centra, apmācības sociālās aprūpes centra
struktūrvienībā Pusceļa māja. «Pēc tās klients dodas uz
pašvaldības Grupu māju, kurā sociālo darbinieku uzraudzībā
dzīvo 12–20
klienti. Ja šajā posmā klients ir adaptējies dzīvei sabiedrībā,
tai skaitā viņam ir darbavieta, klients var pārcelties uz sociālo
dzīvokli. Process var notikt arī pretējā virzienā. Ja dažādu
apstākļu dēļ klienta funkcionēšanas spējas pasliktinās, viņš
atgriežas aprūpes centrā. Vājā vieta deinstitucionalizācijas
procesā –
trūkst grupu māju pašvaldībā un nav darba vietu,» akcentē
I.Leišavnieks.
Viņš arī piebilst –
sabiedrībā iesakņojies mīts, ka klienti no sociālās aprūpes
centriem ir bīstami sabiedrībai. «Biežāk ir pretējais –
uzticēšanos, pieredzes trūkumu izmanto citas personas: ņem uz
viņu vārda kredītus, izmāna naudu, izmanto kā lētu darbaspēku,
iesaista atkarības pasākumos.»
Foto: Raitis Puriņš
