Turpinām iepazīt mūspuses absolventus. Pēdējā zvana priekšvakarā ciemojamies Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
«Vēl īsti nevar saprast, kas notiek. Gads pagāja ļoti ātri. Gribējās,
lai tas būtu mierīgāks, bet katrs skolotājs jau domā, ka viņa priekšmets
svarīgākais – jādara viss, ko prasa,» ar smaidu Jelgavas Valsts
ģimnāzijas 12.m klase raksturo izjūtas «piecas minūtes pirms pēdējā
zvana». Šodien tas skan lielākajai daļai topošo absolventu, kuru vidū ir
Valsts ģimnāzijas 109 divpadsmitie un 122 devītklasnieki.
Šī
diena 29 matemātikas skolotājas Sandras Rubules audzināmajiem būs viena
no īpašajām reizēm, kad pēc svētku pasākuma neformāli sanākt, lai
ievilktu dziļu elpu gaidāmo eksāmenu maratonam. Drīzāk tas būs sprints,
jo pēc ātrām pēdējām konsultācijām jau 17. maijā divpadsmitie kārtos
latviešu valodas centralizēto eksāmenu, bet 20. maijā apliecinās
zināšanas savā profilā – matemātikā. Daudziem ar to eksāmenu drudzis,
ko, jauniešuprāt, var labi pārdzīvot ne tikai ar cītīgu gatavošanos, bet
arī ar kārtīgu izgulēšanos, labām brokastīm un kādu baldriāna pilīti,
būs beidzies.
Obligātais valsts pārbaudījums svešvalodā norisinājās jau
martā, kad varēja kārtot arī izvēles eksāmenu, piemēram, krievu valodā.
Jau 11. klasē zināšanas apliecinātas informātikā vai ģeogrāfijā, un
četru eksāmenu prasība izpildīta. Vien tiem, kam tas nepieciešams
iecerētajām studijām vai savam priekam, palikusi vēsture, bioloģija,
fizika, ķīmija un citi.
Un tikai pēc tam 12.m ķersies klāt,
jauniešuprāt, vēl pārāk tālā izlaiduma plānošanai. Pagaidām zināms, ka
tas notiks 30. jūnijā līdz ar eksāmenu rezultātu sertifikātu saņemšanu.
Arī
eksāmenu rezultātus matemātikas novirziena klases skolēni sagaida
labus, un tam ir savs pamats, kā arī signāls – veiksmīgi nokārtotais
piloteksāmens ķīmijā. Piemēram, topošais ārsts Romans Ivaškevičs tajā
ieguva 93 procentus, bet par klases gudrāko dēvētais Gustavs Strautnieks
– 92, un pārāk nav atpalikuši arī pārējie. Ne tāpēc, ka jaunieši būtu
eksakto priekšmetu ģēniji, «ķerti» uz mācīšanos vai skolotāji viņus kā
īpaši spiestu. Virzītājspēks ir citā.
«Matemātika noteikti nebija man
mīļākais priekšmets. Šo klasi izvēlējos, jo zināju, ka uz to pretendē
motivēti cilvēki,» panākuma atslēgu, kam piekrīt pārējie klasesbiedri,
min Laura Švānberga. Arī audzinātāja apliecina, ka 10. klasē ne visiem
matemātika «gājusi uz urrā!». Lai pierastu pie prasībām un ieietu ritmā,
īpaši nācies pacīnīties dažiem lauku skolu skolēniem (12.m klasē
audzēkņi ierodas tāpat no Olaines, Zaļeniekiem, Svētes, Valgundes,
Glūdas un citiem pagastiem). Taču progress, ko nevarētu panākt bez
mērķtiecības, ir acīmredzams – daža laba piecnieciņš 10. klasē pēc trim
gadiem pārtapis stabilā septiņniekā vai astoņniekā, un šīs atzīmes
Jelgavas Valsts ģimnāzijā patiešām «maksā» apņemšanos mācīties!
Protams,
ir arī skolēni, kam tas padodas viegli. Piemēram, Gustavam, kurš, kā
smej klasesbiedri, piedalās un uzvar visas mācību olimpiādēs. Patiesībā
viņš parasti nes mājās godalgas no matemātikas, fizikas, programmēšanas,
ķīmijas, bioloģijas, ekonomikas un ģeogrāfijas olimpiādēm un ar savām
zināšanām labprāt palīdz arī pārējiem. Īpaši fizikā, šo priekšmetu
citiem paskaidrojot «jauniešiem saprotamā valodā».
Foto: Raitis Puriņš un no klases albuma. Visu rakstu lasiet piektdienas, 13. maija, «Zemgales Ziņās»
