Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, par 15% pieaudzis pašnāvību skaits, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati.
Pēdējos gados tika novērots pakāpenisks pašnāvību skaita kritums, piemēram, 2005.gadā pašnāvībās bojā gāja 567 cilvēki, 2006.gadā – 487, 2007.gadā – 453, bet 2008.gadā pašnāvnieku skaits pieauga līdz 527 cilvēkiem. Pēc “LETA Video” aptaujāto speciālistu domām, šis rādītājs ir diezgan dramatisks un norāda, ka ekonomiskā un politiskā krīze būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju garīgo veselību.Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti atzīst, ka lielāks risks pašnāvību izdarīt ir personām ar psihiskiem traucējumiem, tas ir, personām, kuras cieš no depresijas, alkoholisma un personības traucējumiem. Tāpat šai grupā ietilpst arī cilvēki ar psihiskām slimībām, kuri jau mēģinājuši izdarīt pašnāvības agrāk, kā arī cilvēki, kuri ir šķīrušies, dzīvo vienatnē, ir bez darba vai aizgājuši pensijā.Visbiežāk pašnāvības veic vīrieši vecumā ap 45 gadiem un sievietes aptuveni 55 gadu vecumā.80% pašnāvnieku pakaras, daudzi pašnāvības veikšanai izmanto asus priekšmetus vai indējas ar lielām medikamentu devām. Turklāt statistika rāda, ka 80% no visiem pašnāvībās mirušajiem cilvēkiem ir vīrieši.Par iemeslu pašnāvībām var būt arī stresa izraisītāji sadzīves situācijās, piemēram, problēmas ģimenē, nodarbošanās vai finansiālā statusa maiņa, kādas cilvēkam nozīmīgas un svarīgas personas atraidījums vai kauns par izdarīto.Psihoterapeits Viesturs Rudzītis “LETA Video” uzsver, ka šajos saspringtajos apstākļos ir jāmotivē cilvēki palīdzēt pašiem sev būt stipriem, nevis izvēlēties antidepresantus un sevis žēlošanu.Pēc Rudzīša teiktā, cilvēki baidās, ka viņi vieni neizdzīvos, piemēram, zaudējot darbu, domā, ka ir zaudējuši visu. Taču pieaugušam cilvēkam jābūt gatavam uz grūtībām un pārbaudījumiem, uzsver psihoterapeits.Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds skaidro, ka sabiedrībā depresijas biežums kļūst lielāks, arvien vairāk izpaužas pesimisms par nākotni, par spējām atmaksāt kredītus, kā arī no darba atlaišanas gadījumos, taču cilvēkiem ir iespējams palīdzēt, ja viņi paši, izprotot savu veselības stāvokli, vēršas pie speciālista.Būtu nepieciešamas pašpalīdzības grupas, sociālo darbinieku un brīvprātīgo tīkls, kas uzrunātu bez darba palikušos personīgi un izglītotu viņus par palīdzības iespējām, uzskata Tērauds. Tāpat ir nepieciešams strādāt ar ģimenes ārstiem, mācot atpazīt trauksmes signālus.SVA direktors Uldis Līkops stāsta, ka SVA mājaslapā ir izveidota speciāla sadaļa “Domā pozitīvi!” ar skaidrojumiem par palīdzības iespējām. Plānota informatīva kampaņa, aicinot sabiedrībā zināmus cilvēkus stāstīt, kā viņi sadzīvo ar krīzi.Kā ziņots, šai sadaļā būs atrodami speciālistu ieteikumi garīgās veselības veicināšanai. SVA speciālisti izstrādās ieteikumus dažādām vecuma grupām par to, kā atgūt labu pašsajūtu un rast dzīvesprieku, kā tikt galā ar raizēm un negatīvām emocijām, kā arī kur meklēt atbalstu, ja ar radušos situāciju ir grūti tikt galā pašam.
