Latvijā uzkrājumus neparedzētiem dzīves gadījumiem vairāk veido valsts sektorā strādājošie, aģentūrai BNS pavēstīja “SEB bankas” korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda, atsaucoties uz bankas veiktā pētījuma datiem.
Pētījums atklāj, ka 13% valsts sektorā strādājošo ir uzkrājumi bankā, 22% ir uzkrājumi skaidrā naudā, bet mazliet vairāk nekā pusei nav naudas uzkrājumu. Vienlaikus privātajā sektortā strādājošo vidū 10% ir uzkrājumi bankā, 19% krāj skaidrā naudā, bet 65% nav uzkrājumu, klātīja Strazda.Viņa atzīmēja, ka valsts sektorā strādājošie salīdzinājumā ar privātajā sektorā strādājošajiem aktīvāk arī iegulda dzīvības apdrošināšanā vai pensiju fondos – attiecīgi 5% un 4%, kā arī investē vērtspapīros – attiecīgi 3% un 1%.”Precīzu secinājumu izdarīšanai par šo tendenci būtu svarīgi šīs divas grupa pētīt ilgāku laika periodu, bet atziņa, ka valsts sektorā strādājošo ienākumu plūsma mēdz būt stabilāka un pārredzamāka, varētu būt viens no iemesliem arī lielāku uzkrājumu esamībā,” atzīmēja “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.Pētījuma dati liecina, ka gados jaunāki un ekonomiski aktīvāki iedzīvotāji (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir arī aktīvāki uzkrājumu veidošanā – 10% norādījuši, ka nogulda naudu bankā, 4,4% veido uzkrājumu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanas polisē vai pensiju uzkrājumā, 2% investē naudu vērtspapīros, 21% krāj skaidrā naudā, 2% iegulda mākslas priekšmetos, bet 63% norādījuši, ka dzīvo šodienai un viņiem nav uzkrājumu.Strazda piebilda, ka aptaujas dalībnieku vecumam palielinoties, aug to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem šobrīd nav uzkrājumu.Vēl joprojām visās vecuma grupās populārākais uzkrājumu veids ir skaidra nauda – jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem tādi ir 20%, no 25 līdz 34 gadiem – 21%, no 35 līdz 44 gadiem – 12,4%, 45-54 gadu vecumā – 16,3%, savukārt senioru vidū – 12,6%.”SEB bankas” aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDA un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju.
