«Skaidrs, ka neesam pirmie, kas bišu saimes mēģina uzraudzīt ar
informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Taču esam pirmie, kas mēģina
norādīt, ka precīzajā lauksaimniecībā var izdalīt atsevišķu virzienu –
precīzā biškopība, un to definēt. Precīzo biškopību varētu definēt kā
bišu dravas vadības stratēģiju, balstoties uz individuālas bišu saimes
mērījumiem ar mērķi minimizēt bišu resursu patēriņu un maksimizēt saimes
produktivitāti, kas biškopim ir ļoti svarīga. Ar precīzās biškopības
definīciju iepazīstinājām zinātniekus vairākās starptautiskās
konferencēs gan Eiropā, gan arī ārpus tās (Amerikā, Dienvidkorejā), un
tagad jau citi zinātnieki savos pētījumos sāk citēt arī mūsu darbus,»
stāsta LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) docents Aleksejs
Zacepins, kurš precīzās biškopības pētījumiem nolēmis pievērsties, pirms
vairākiem gadiem izstrādājot promocijas darbu profesora Egila
Stalidzāna vadībā.
Kā stāsta A.Zacepins, precīzajā lauksaimniecībā (integrēta
lauksaimniecības sistēma, kura balstīta uz laikus iegūtu un precīzu
informāciju, kas ir nepieciešama visās lauksaimniecības produkcijas
ražošanas fāzēs) ir daudz pētījumu. Zinātnieki darbojušies, piemēram,
precīzajā vīnkopībā, dārzkopībā, lopkopībā. Biškopībā pirmie aprakstītie
mēģinājumi bišu novērošanā izmantot tolaik pieejamās tehnoloģijas
datējami ar 20. gadsimta otrās desmitgades sākumu.
Promocijas darba
noslēguma fāzē, lai turpinātu iesākto pētījuma virzienu, A.Zacepins kopā
ar ITF kolēģiem izstrādājis Eiropas mēroga projekta ITAPIC pieteikumu. Projekta mērķis bija
sadarbībā ar Dānijas, Vācijas un Turcijas zinātniekiem padziļināti
izpētīt biškopim nozīmīgus bišu saimes parametrus. LLU pētnieki mērīja
stropa temperatūru, dāņi pētīja video, kas uzņemti pie stropa ieejas,
vācieši analizēja skaņu stropā, bet turki vairāk strādāja ar bezvadu
datu pārraidi.
A.Zacepins teic, ka temperatūras mērījumi ir
vienkāršākais un lētākais veids, kā biškopis savā datorā vai telefonā
var novērot bišu saimi, stropā ievietojot sensoru. Ir zinātnieki, kuri
stropā likuši desmit un pat 30 sensoru, taču A.Zacepina mērķis bija
pierādīt, ka rezultātu var sasniegt arī ar vienu. «Vairāki sensori
stropā zinātniskiem mērķiem, protams, ir labi, bet biškopim stropā
ielikt 30 sensoru nav ne praktiski, ne ekonomiski izdevīgi,» viņš norāda.
Visu rakstu
lasiet ceturtdienas, 3. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis
Puriņš
