Drīzumā Latvijā varētu dibināt vai jau ir nodibinātas jaunas parādu piedziņas firmas, kas redz iespēju ielauzties patlaban ienesīgajā tirgus nišā, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Pēdējos gados jau nodibinājušās un tirgū ienākušas vairākas lielās parādu piedziņas kompānijas, bet pēdējo mēnešu laikā savu darbību parādu piedziņas jomā aktivizējuši vēl vairāki desmiti mazo uzņēmumu, liecina speciālistu aplēses.Arvien vairāk juridisko biroju varētu izveidot atsevišķas struktūras vai uzņēmumus, kas būs specializējušies parādu piedziņas un atgūšanas jomā. Tas pirmkārt skaidrojams ar arvien lielākiem parādu piedziņas tirgus apjomiem – šobrīd strauji pieaug to kompāniju skaits, kas vēršas pie parādu piedzinējiem, lai caur šīm kompānijām atgūtu naudu no saviem parādniekiem.Daudzām parādu piedziņas kompānijām piedziņas uzdevumu skaits privātpersonām un uzņēmumiem šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis divas līdz pat četras reizes. Parādu piedziņas kompānijas parasti iegūst procentus no atgūtās naudas summas un iekasē naudu arī par padarīto darbu – tas ir atkarīgs no līguma un piedāvājuma.”Šodien tirgū skaidri redzams, ka privātpersonas nespēj nomaksāt savus rēķinus, uzņēmumu maksātspēja samazinās, kā rezultātā katrs uzņēmējs vilcinās ar rēķinu apmaksu, tā veidojot ķēdes reakciju. Tāpēc mani neizbrīna, ka arvien vairāk juridisko biroju un kompāniju pievēršas parādu piedziņas tirgum,” norāda jurists Klāvs Olšteins.Vairāki laikraksta aptaujātie juristi un zvērinātie advokāti norādīja, ka jau šobrīd daudzi biroji arvien vairāk koncentrējas parādu piedziņas tirgum un pakalpojumiem.”Pēc parādu atgūšanas pakalpojumiem šobrīd ir ļoti liels pieprasījums. Izjūtot lielu pieprasījumu un klientu interesi, starptautiskais juridiskais birojs “Carrington, Hall & Hamburg” ir izveidojis meitas uzņēmumu “Carrington Debt Solutions”, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar parādu atgūšanas jautājumiem,” uzsver uzņēmuma pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Leja.Aptaujātie juristi norāda – lai arī parādu piedziņas bizness ir ļoti sarežģīts un “ķēpīgs”, tomēr šobrīd tas ir pārāk ienesīgs, lai to ignorētu. Lielākās aktivitātes šajā tirgū vēl esot tikai priekšā.Galvenā mazo tirgus spēlētāju priekšrocība esot spēja koncentrēties uz katru klientu individuāli, atvēlot tam nepieciešamo laiku un resursus. Pie tam mazie tirgus spēlētāji bieži arī piedāvā krietni mazākas pakalpojumu cenas, nekā parādu piedziņas lielās kompānijas Latvijā.”Saprotot šī brīža uzņēmumu finansiālo situāciju, “Carrington Debt Solutions” savu pakalpojumu piedāvā zem vidējās parādu atgūšanas pakalpojumu cenas. Atlīdzība tiek noteikta proporcionāli atgūto parādu summas apmēram, procentuāli,” neslēpj Leja, piebilstot, ka uzņēmums cenšoties ieviest arvien jaunas inovatīvas idejas, kā cīnīties ar parādu nemaksātājiem, un pakalpojumu padarīt maksimāli pieejamu.Lielos tirgus spēlētājus jauno konkurentu aktivitātes gan nesatrauc. “Ja godīgi, mēs šīs mazās kompānijas īsti neuzskatām par saviem konkurentiem, jo tās pārsvarā ir juridiskie biroji, kas cita starpā nodarbojas arī ar parādu piedziņu un izmanto juridiskās metodes,” norāda “Lindorff” Latvijas filiāles pārstāvis Reinis Kučers.Viņš uzsver, ka četras lielās parādu piedziņas kompānijas – “Creditreform”, “Lindorff”, “Paus Konsults” un “BaltRisk” – kontrolē tirgu Latvijā, bet mazo tirgus spēlētāju ietekme neesot būtiski jūtama.Arī “Paus Konsults” valdes loceklis Mārcis Katajs apgalvo, ka viņa pārstāvētā kompānija tieši neizjūt jaunu kompāniju parādīšanos parādu piedziņas tirgū. “”Paus Konsults” klienti ir lielākās Latvijas bankas un citi pakalpojumu sniedzēji Latvijā. Tā kā mēs nesadarbojamies ar kompānijām, kurām ir nelielas parādu summas vai mazs parādnieku skaits, jo šī ir niša mazajām kredītmenedžmenta kompānijām, tad būtiskas izmaiņas tirgū mēs nejūtam,” viņš uzsver, piebilstot, ka mazajām kompānijām mīnuss ir nepilnvērtīgās datu bāzes.”Tomēr tirgū vienmēr pastāvēs lielāki un mazāki spēlētāji, un būs mazie uzņēmumi, kas labprātāk izmantos tieši mazo kredītmenedžmenta kompāniju sniegtos pakalpojumus,” uzskata Katajs.
