Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta ceturtdien no Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā par labu Gunāram un Anitai Antāniem prasītās viena miljona latu kompensācijas vietā piedzina 100 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar viņu dēla bojāeju 1997.gadā notikušajā Talsu traģēdijā.
Šī ir pirmā prasība pret valsti saistībā ar morālā kaitējuma kompensāciju par Talsu traģēdijas nodarītajām ciešanām, kurā spriedumu pasludinājusi AT. Apelācijas instances tiesa par labu katram no prasītājiem piedzina 50 000 latu kompensāciju, bet pārējā daļā prasību noraidīja, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte. Spriedumu 30 dienu laikā no 13.novembra būs iespējams apstrīdēt AT Senātā.Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, 2007.gada aprīlī no Iekšlietu ministrijas (IeM) un VUGD par labu Antāniem piedzina 100 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, taču IeM un VUGD šo spriedumu pārsūdzēja AT.Antānu bojā gājušam dēlam traģēdijas brīdī bija 13 gadi – viņš bija pietiekami patstāvīgs, lai draugu pulkā apmeklētu pasākumu, taču šāds vecums neesot bijis pietiekams, lai viņš spētu patstāvīgi noteikt piedāvāto atrakciju drošumu un iespējamos draudus dzīvībai.Talsos rīkotajā iekšlietu iestāžu pasākumā neesot paredzēta dzīvības zaudēšanas riska iespēja, tāpēc bojā gājušais jaunietis un vecāki paļāvušies uz Latvijas valsti un pasākuma organizatoru spēju garantēt drošību, bija norādījuši prasītāji.1997.gada 28.jūnijā Talsos IeM rīkotajos svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni. Tiesā iesniegtajās prasībās lūgts piedzīt kompensāciju par bērnu nāves nodarīto morālo kaitējumu.Pacēlājs bija novietots uz automašīnas KAMAZ bāzes. Šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu simboliska svētku lāpa. Tomēr pacēlājs tika izmantots citiem mērķiem – tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts aptuveni 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.Krimināllieta, kas ierosināta pēc negadījuma, četrus gadus “riņķoja” pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī AT Senāts pieņēma galīgo lēmumu un atstāja spēkā spriedumu, ar kuru bijušais VUGD Talsu brigādes priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keiselis attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku.Krimināllietā cietušo iesniegtās civilprasības, kas pārsniedza 5,5 miljonus latu, atstātas bez izskatīšanas.Saldus rajona tiesā lietas izskatīšana sākās 1998.gada ziemā, kad uz apsūdzēto sola bez trīs jau minētajām amatpersonām sēdās arī liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs. Viņus tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā. Šo spriedumu vēlāk atstāja spēkā arī citu instanču tiesas.
