Pircējs, iegādājoties dārzeņus, nevar būt drošs par to izcelsmes valsti. Par to kārtējo reizi ir pārliecinājies Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pārbaudi vairākos uzņēmumos, kas tirgojas ar kartupeļiem un sīpoliem.
«Diena» jau oktobrī rakstīja par kāda vietējā kartupeļu audzētāja aizdomām, ka no Zviedrijas ievesti kartupeļi, kas tirgoti kā Latvijas prece, turklāt par dempinga cenām. Toreiz nekādi pierādījumi netika gūti, tomēr vairāki eksperti «Dienai» apstiprināja, ka krāpties ar beramo dārzeņu izcelsmes valsti ir itin vienkārši. Savukārt pierādīt krāpšanos ir ļoti grūti. Šoreiz PVD ir izdevies gūt pierādījumus izcelsmes valsts «viltošanai» – Polijā audzēti kartupeļi un sīpoli, izejot cauri vairāku uzņēmumu un noliktavu ķēdei, nonākot veikalu plauktos, bija pārvērtušies par Latvijas preci. «Šie dārzeņi ir kvalitatīvi, tomēr notikusi pircēju maldināšana, ko veicis starpnieks – iepircējs,» stāsta PVD Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Jofe. Runa kopumā ir par 22 tonnām sīpolu un 48 tonnām kartupeļu, dārzeņi dažādās lielveikalu ķēdēs tirgoti pirms Ziemassvētkiem. Lielveikali, kuros nonākusi prece, neesot zinājuši, ka tirgo Polijas izcelsmes dārzeņus.Par krāpšanos ar preces pavaddokumentiem, norādot nepareizu izcelsmes valsti, ar 100 latu administratīvo sodu sodīts uzņēmums «Maxirent». Firma iegādājusies dārzeņus no citām firmām, kas nav bijušas reģistrētas PVD kā pārtikas uzņēmumi. Viena no tām – SIA «Olivia» – jau ir sodīta un ir iesniegusi reģistrācijas pieteikumu, bet pret otru – SIA «Scanax-Latvia» – sākta administratīvā lietvedība, informē PVD.Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle notikušo komentēja, ka, visticamāk, notikusi kļūme un pārpircējfirma vienkārši dārzeņu izcelsmi nav zinājusi: «Visticamāk, viņi rīkojušies ar domu – gan jau ka tie Latvijas kartupeļi un sīpoli.» Ar to arī, viņasprāt, ir skaidrojums nelielais naudas sods, kas liecina drīzāk par pārpratumu un nesakārtotu dokumentāciju, nevis apzinātu krāpšanu. To, ka Polijā izaudzēt dārzeņus izmaksā lētāk, viņa skaidro ar lielākām subsīdijām lauksaimniecībai. Tāpat poļiem esot saglabājusies vecā lauksaimniecības tehnika, kas pie mums, likvidējot kopsaimniecības, izputināta. Savukārt jauno tehniku latvieši pērk dārgu, jaunu un ar augstām amortizācijas izmaksām, citādi ir grūti iegūt Eiropas līdzfinansējumu. Arī minerālmēslu cenas Polijā esot zemākas.
