Rīgas apgabaltiesa pirmdien pieņēma digitālās televīzijas krimināllietā apstiprinātās tiesas priekšsēdētājas Žanetes Vēveres noraidījumu.
Lai gan sākotnēji, ap pulksten 12, tiesas sastāvs paziņoja, ka lietas izskatīšanā tiek pasludināts pārtraukums aptuveni uz vienu stundu, atbildīgā lēmuma pieņemšana par noraidījumu stipri ieilga. Noraidījumu Vēverei šodien izteica divu krimināllietā apsūdzēto personu advokāti, norādot uz iespējamo tiesneses interešu konfliktu.Noraidījumu tiesnesei pieteica bijušā “Kempmayer Media Limited” (KML) meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” (“Kempmayer”) valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.Advokāti pauda aizdomas par to, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas lietā veiktu kratīšanu.Advokāti atsaucās uz Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 1.punktu, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā.Rozenberga un Vārpiņa pieteiktajam noraidījumam pievienojās arī pārējie aizstāvji, sakot, ka šis jautājums lemjams nekavējoties, lai gan pret to iebilda prokurors.Apjomīgā krimināllieta tiek skatīta tiesā jau kopš 2007.gada rudens, tomēr tiesas izmeklēšanu sākt pagaidām vēl nav izdevies. Pēc prokurora Edvīna Piliksera izteiktajām prognozēm, tagad lietas izskatīšana tiesā varētu ieilgt vēl vairāk.Aprīļa sākumā vairāki apsūdzētie izteica noraidījumu arī prokuroram, taču tiesa to atzina par nepamatotu. Prokurors savukārt tiesā iesniedza pieteikumu par 2,3 miljonu latu radītā kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts interesēs par labu Satiksmes ministrijai (SM), ko tiesa pieņēma. Pieteikumā prasīts piedzīt 2,3 miljonus latu no 14 lietā apsūdzētajām personām, lai gan kopumā krimināllietā apsūdzības uzrādītas 20 cilvēkiem.Tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu sāka skatīt pērn novembra beigās, taču toreiz lietas izskatīšana tika atlikta uz vairākiem mēnešiem, jo aizstāvība lūdza papildu laiku, lai iepazītos ar apjomīgās lietas materiāliem. Tāpat, sākot izskatīt lietu tiesā, pēkšņi izrādījās, ka par cietušo atzītā LVRTC meitasfirma “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC) 2007.gada oktobra sākumā ir likvidēta, līdz ar to aktualizējās jautājums, ko lietā pieaicināt kā cietušo.Krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un “Kempmayer” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta – par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta – par krāpšanu un pēc KL 195.panta – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” finanšu konsultants Harijs Krongorns.DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.SIA “VP Partneri” direktoram bijušajam apsardzes uzņēmuma “Falck apsargs” valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.Bijušie “Kempmayer” valdes locekļi Juris Ulmanis, Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.Advokāts Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas – par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas – par krāpšanu lielā apjomā.Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas “Interbaltija AG” padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.Pērn 21.septembrī prokurors Piliksers uzrādīja apsūdzību arī Liepniekam. Viņam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195.panta 2.daļas – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Procesuālie piespiedu līdzekļi, tostarp drošības līdzekļi, Liepniekam nav piemēroti.Jau ziņots, ka Piliksers krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 2007.gada 1.oktobrī, savukārt pērn 28.septembrī lietas materiālu kopijas atbilstoši Kriminālprocesa likumam tika izsniegtas apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem.Piliksers 2007.gada 19.septembrī pieņēma lēmumu kriminālprocesu sadalīt, izdalot atsevišķā lietvedībā jaunu kriminālprocesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb tā dēvēto naudas “atmazgāšanu”.Tas darīts, jo pērn septembrī no kādas ārvalsts pēc prokurora lūguma saņemta dokumenta kopijā ir jaunas ziņas par lietā iesaistītās kompānijas KML līdzīpašnieces – firmas “Ratcliff Limited” (“Ratcliff”) – labuma guvējiem, iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.”Ratcliff” tieši piederēja 25%, bet pastarpināti – vēl 12,5% KML pamatkapitāla. “Ratcliff” lietu kārtošanā piedalījās lietā jau apsūdzētais advokāts Loze, norāda prokuratūra.Sākotnēji Ģenerālprokuratūra šī dokumenta kopiju saņēma ar daļēji aizklātu tekstu, bet pēc atkārtota lūguma par šādas nepilnības novēršanu vēlāk tika saņemts pilna teksta apjoms.Iepriekš aizklātajā dokumenta daļā norādītas ziņas, ka “Ratcliff” labuma guvēji pastarpināti caur kādu trastu ir vairākas Latvijā dzīvojošas personas. Šo personu nav apsūdzēto vidū un tās nav arī citādi bijušas iesaistītas šajā kriminālprocesā, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Vītoliņa.Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, tostarp iespējamo līdzdalībnieku darbības šāda statusa radīšanā šīm personām, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī papildu lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs, toreiz norādīja prokuratūra.Izdalītais kriminālprocess sākts pēc KL 177.panta 3.daļā un 195.panta 2.daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.
