Ministru kabineta komiteja atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kur paredzēts, kādā gadījumā tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti. Speciālisti gan šīs izmaiņas vērtē dažādi.
Ar grozījumiem paredzēts novērst situāciju, ka vainīgo iespējams notiesāt nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Turklāt, lai ierobežotu tā piemērošanas ilgumu, likumprojekts paredz aizliegt nosacītas notiesāšanas piemērošanu par nodarījumiem, par kuru pastrādāšanu tiesa ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku ilgāku par pieciem gadiem.
Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Ingūna Preisa «Ziņām» pauda uzskatu – neuzticēšanās tiesām un tiesnešiem ir nepamatota.
«Vajadzētu atstāt tiesas ziņā lemt par nosacītā soda pieņemšana, jo katrs gadījums jāskata individuāli,» uzsvēra tiesas priekšsēdētāja.
Zemgales apgabaltiesā visai reti piespriež ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, un nosacīti personas tiek notiesātas galvenokārt pirmās institūcijas tiesās.
Savukārt kāds prokurors, kurš vēlējās palikt anonīms, pozitīvi atsaucās par iespējamajām izmaiņām, jo viņš neesot pārliecināts par atsevišķu tiesnešu objektīvu rīcību, izvērtējot apstākļus, pēc kuriem tiek lemts par nosacīto sodu.
Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas statistikas datiem, 2005.gadā notiesātas 11 239 personas, no kurām 6099 saņēma nosacītu sodu, turklāt no tām 984 bija agrāk tiesātas. 2006. gadā notiesātas 9838 personas, no kurām 4494 – nosacīti, no tām 601 – agrāk tiesāta.
Ministru kabineta komitejas sēdē nolemts šos likuma grozījumus virzīt uz valdības sēdi.
