«Cilvēki vēršas pie mums, ja ģimenes ārsts vai speciālists nosūta pacientu nodot analīzes. Laboratorija ir viens no tiem elementiem, kas palīdz ārstiem ikdienas darbā precizēt vai noteikt diagnozi. Jelgavas poliklīnika jau izsenis darbojas medicīnas aprūpē un turpina to darīt arī mūsdienās – laboratorija vienmēr bijusi tās sastāvdaļa,» par paša vadītās nodaļas darbu stāsta Kaspars Blite.
Jelgavas poliklīnikas laboratorijā strādā septiņi speciālisti, nesen iziets tās akreditācijas process. Vadītājs lepojas, ka laboratorijā iespējams nodrošināt kvalitatīvu darbu, tā konkurējot ar privātām izstādēm, kas ar dažādu bonusu sistēmu var piesaistīt sev klientus. Viņš atzīst: «Viena no mūsu priekšrocībām ir tā, kas viss notiek uz vietas. Analīžu paraugi nekur netiek vesti.»
Ērtībai laboratorija atrodas tieši virs telpas, kur poliklīnikas lejasstāvā pacientiem tiek noņemtas analīzes, un, gluži kā lielveikalos uz kasēm pa tuneli tiek nogādāta nauda, nodotie analīžu paraugi nonāk laboratorijā.
«Agrāk darbs notika ar pipetēm un mēģenēm, daudz sarežģītāk,» skaidro K.Blite, rādot laboratorijas aprīkojumu. Nodaļas darbiniece Olita Garā «Ziņām» atzīst, ka kādreiz bijis ievērojami grūtāk, viņa laboratorijā strādājusi arī padomju gados, kad analīžu rezultāti noteikti ar primitīvākiem paņēmieniem. «Salīdzināt vairs nevar ar tiem laikiem – visu vajadzēja noteikt ar rokām, acīm. Ar muti pipetē bija jāsūc reaģenti, piemēram, koncentrēta sālskābe, sērskābe,» atceras Olita. Viņa teic, ka apgūt jaunās tehnoloģijas nav bijis grūti, pabeigti datorkursi un pakāpeniski viss nepieciešamais ielāgots.
«Arī pie mums analīžu rezultātus iespējams saņemt izdrukātā veidā, varam tos nosūtīt uz e-pastu, gluži tāpat kā citās laboratorijās,» stāsta K.Blite.
Dienā pilsētas poliklīnikā laboratoriju apmeklē apmēram 80–100 cilvēku, analīžu skaits gan ir daudz lielāks.
Foto: Maksims Šaldajevs
