Jūrmalas pilsētas prokuratūra vakar, 19.novembrī, uzrādījusi apsūdzību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Jūrmalas domes priekšsēdētājam Ģirtam Trencim.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.Minētais likuma pants paredz soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Trencim kā drošības līdzeklis piemērota sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana, norādīja Vasks.Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtīja Jūrmalas pilsētas prokuratūrai 2008.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un pašreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.Kā iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA “Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā “Jūrmalas slimnīcas” dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA “Jūrmalas slimnīca” bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – “Jūrmalas slimnīcai” – nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi “Jūrmalas slimnīcai” un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp “Jūrmalas slimnīcu” un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu “Jūrmalas slimnīcas” un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas.Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto amatpersonu pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.Minētais likuma pants paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
