Pēc Latvijas Bankas (LB) aprēķiniem samazinot nākamajā gadā tēriņus par 200 miljoniem latu, budžeta deficīts vienalga būšot virs 4% nevis 1,5%, kā to ir prognozējusi valdība, intervijā laikrakstam “Diena” sacīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
“Valdība darījusi daudz tēriņu ierobežošanai nākamajā gadā, taču šī rīcība nākusi novēloti. Tomēr patlaban, pēc mūsu aprēķiniem, arī ja 200 miljoni tiek samazināti, budžeta deficīts būs virs 4%. Tie nav 1,5%, bet 4%. To vajag skaidri pateikt, tas ir jāapzinās,” sacīja Rimšēvičs.”Mēs agrāk dzirdējām, ka neko nevar nogriezt. Tad tiek samazināti 150 miljoni, tagad izrādās, ka vēl 200 miljonu var samazināt, un ir tāda sajūta, ka varbūt vēl var atrast kādus 300 vai 400 miljonus un samazināt šo naudu, lai samazinātu valdības aizņemšanās nepieciešamību. Jo šī nauda kaut kur būs jāaizņemas. Mēs šobrīd praktiski neredzam, kur valdība aizņemsies. Tāpēc dzīvot pāri saviem līdzekļiem un cerēt, ka viss turpināsies kā līdz šim, ir sevis vislielākā mānīšana. Nākamais gads būs ļoti, ļoti smags,” vērtē Rimšēvičs.Tomēr Latvijas Banka atturas nosaukt konkrētu ekonomikas krituma prognozi nākamajam gadam.”Ņemot vērā, ka virzība un tendence nu gan ir skaidra, būs kaut kur starp varbūt viens un trīs, ja jau reiz būs tik slikti, tad sagatavojamies. Uzkrājam nelielus taukus tai nebaltai dienai vēl pašā pēdējā brīdī. Uzskatāmi demonstrējam, ka mēs mākam vadīt šos procesus un apzināmies šos riskus. Nevis dzīvojām ar apziņu, – “nu, kā tad var nedot? Vai tad mēs šobrīd nogriezīsim attīstībai”? Nē, mēs šobrīd negribam nogriezt attīstībai,” sacīja LB prezidents.Tāpat Rimšēvičs izteicis prognozi, ka Latvija teorētiski varētu sasniegt Māstrihtas kritērijus, lai pievienoties eirozonai, arī 2011.gadā, lai arī šobrīd nosaukts 2012.gads kā reālākais. Viņš aicina valdību rīkoties tā, lai “nepalaistu garām” šo iespēju, jo atrašanās eirozonā palīdzētu daudz vieglāk pārdzīvot finanšu grūtības.”Es ļoti cerētu, ka valdība pilnīgi skaidri pateiktu, ka 2012.gads ir absolūts mūsu stratēģiskais mērķis, ka mēs eiro ieviesīsim, ka tur nav šaubu, ka mēs pieliksim visas pūles. Gluži tādu ziņu mēs nedzirdam, tā nav šobrīd valdības prioritāte. Tāpēc gribētos dzirdēt, ka viss, kas nākotnē tiek darīts saistībā ar finanšu jautājumiem, kas var ietekmēt eiro ieviešanu, tiek mērīts ar eiro ieviešanas mērauklu. Tātad, ja šis budžeta deficīts palielina inflāciju vai tarifu celšana palielina inflāciju, vai kāds cits nodokļu jautājums palielina inflāciju un beigās var apdraudēt eiro ieviešanu, ka tāds lēmums netiek pieņemts,” teica Rimšēvičs.
