Saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” norāda kāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas vadošs darbinieks.
“Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens,” saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un “iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām”.Viņš uzsver, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas un NATO valstīs, Krievijas izlūkdienesti strādā organizēti.Latvijā ir pārstāvēti divi Krievijas dienesti: Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde, kuru zināmie saīsinātie nosaukumi ir SVR un GRU.”Galvenā izlūkošanas pārvalde ir tipisks militārās izlūkošanas dienests. Viņus interesē militārā informācija, militārā politika, zinātniski tehniskā informācija, kas var būt noderīga militārā potenciāla palielināšanai. Šis dienests vāc arī informāciju par mūsu valsts īstenoto drošības politiku, dalību starptautiskajās militārajās misijās un tamlīdzīgi. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests galvenokārt koncentrējas uz politisko, ekonomisko un zinātniski tehnisko izlūkošanu,” atklāj SAB darbinieks.Ir arī specifiskāki darba virzieni, piemēram, ārējā pretizlūkošana. Tās darbinieki vāc informāciju, kas nepieciešama Krievijas valsts drošībai. Šā virziena izlūkdienesta pārstāvji interesējas par Latvijas tiesībsargājošajām un valsts drošības iestādēm.SAB darbinieks arī norāda, ka Krievijas izlūku skaits Latvijā ir zināms.
