Pēc gandrīz deviņām stundām notikušām debatēm Saeima ceturtdien apstiprināja pirms 15 gadiem aizsākto administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā paredzēts noteikt deviņas republikas pilsētas un 109 novadus.
Par likumu balsoja 56 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Neviens deputāts balsojumā neatturējās. Šis likumprojekts pēc premjera Ivara Godmaņa, kā arī daudzu deputātu atzinuma ir viens no svarīgākajiem pēdējo gadu laika. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns trešdien pat norādīja, ka likuma pieņemšana ir valdības stabilitātes jautājums.Paredzams, ka par republikas pilsētām atzīs Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Valmieru, Rēzekni un Jūrmalu. Kopumā par republikas pilsētām ir atzītas tās pilsētas, kur dzīvo ne mazāk kā 25 000 iedzīvotāju.Jau ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus, Zalāns uzrunā deputātiem uzsvēra, ka labākā ir šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pieņemtā reformas redakcija. Zalāns noraidīja daudzu deputātu norādes, ka pašvaldībām ir jāļauj pašām brīvprātīgi izvēlēties savu statusu un administratīvo iedalījumu, par ko gan iepriekš, gan ceturtdien bija daudz debašu. Pēc viņa teiktā, pašvaldībām šāda iespēja bija jau pēdējos 15 gadus. Tāpēc šobrīd par brīvprātību jau ir novēloti diskutēt. Ministrs arī atkārtoja iepriekš reformas redakciju atbalstošo deputātu argumentu, ka mazajām pašvaldībām pašām dzīvot būs daudz grūtāk, ja tās neapvienosies ar citām vietvarām.Arī Godmanis akcentēja, ka mazajām pašvaldībām administratīvās reformas nepieņemšanas gadījumā nākotnē būs grūtāk izdzīvot. Viņš deputātiem pieminēja tikšanos ar Latvijas lielo pilsētu pašvaldību finansistiem, kas norādījuši, ka nākamajā gadā pilsētu ienākumi no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa saruks. Savukārt daudzas mazās pašvaldības nākamajā gadā vispār nevarēs iztikt tikai ar saviem līdzekļiem. Taču lielās pilsētas pašu ienākumu mazināšanās dēļ šoreiz nevarēs atbalstīt mazās pašvaldības. Godmanis uzsvēra, ka pašreizējā situācijā šāda sistēma vairs nevarēs pastāvēt.Kā ierasts, valdošās koalīcijas darbus kritizēja opozīcija. Piemēram, “Pilsoniskās savienības” pārstāvis Kārlis Šadurskis norādīja, ka reforma ir pakārtota partejiskiem mērķiem, kur galvenais ir gūt atbalstu Tautas partijai un tās “oranžajiem mēriem”. Viņš arī akcentēja, ka nevar būt situācijas, ka Saeimas deputāti lemj par pašvaldību apvienošanu pretēji vietējo iedzīvotāju interesēm.Savukārt viņa partijas biedre Sandra Kalniete akcentēja, ka reformas laikā vairāk bija jāņem vērā pašvaldību un novadu intereses. Kalniete uzsvēra, ka “mākslīgi salipināti novadi” agri vai vēlu izjuks un līdz ar to reformai nav jēgas.Citi kritiķi arī norādīja uz gaidāmajām problēmām, piemēram, izglītībā, jo sevišķi mazo skolu darbībā, jo līdz ar izmaiņām daudziem bērniem mācīties vajadzēs citās pašvaldībās.Reformu aizstāvēja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kurš opozīcijas paustos argumentus nosauca par emocionāliem. Viņš norādīja, ka neviena reforma nekad nav notikusi brīvprātīgi. Kučinskis arī uzsvēra, ka tās 30 pašvaldības, kas protestē pret reformu to dara viena iemesla dēļ – lai savu krēslu saglabātu pašvaldību vadītāji.To noliedza Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, kurš uzsvēra, ka pagastu vadītāji ir nemierā, jo reforma liegtu sekmīgi risināt daudzas vietējās problēmas, piemēram, skolu un ceļu uzturēšanu. Viņš arī piebilda, ka īsti nav skaidrs, kā reforma ietekmēs citus, ar reformu saistītus likumus un procesus, piemēram, ja viena pašvaldība ir paņēmusi kredītus, savukārt cita – nē. Tāpat viņš izteica cerību, ka krīzes dēļ valdība neatteiksies pašvaldībām izmaksāt iepriekš solītos 200 000 latus. ZZS ir vienīgā no pozīcijas partijām, kas paudusi neapmierinātību ar pašreizējo reformas redakciju.Bijušais Valkas mērs un TP deputāts Vents Armands Krauklis izteica nožēlu, ka novadu kartē pašvaldību mērogi ir ļoti dažādi. Tādējādi pašvaldībām jau šobrīd ir dažādas attīstības iespējas, lielajām pašvaldībām – lielākas, mazajām – mazākas. Pēc viņa teiktā, tieši nelielajiem novadiem būs grūti uzturēt savu infrastruktūru. Krauklis prognozēja, ka līdz ar to iedzīvotāji turpinās “dabīgā ceļā pāriet uz dabīgajiem attīstības centriem”.Deputāti vairākkārt arī diskutēja par atsevišķu pašvaldību statusu. Sarunās daudzkārt izskanēja norādes, ka deputātu patiesais mērķis nosliecoties par labu vienam vai otram viedoklim ir savu partiju intereses, cenšoties saglabāt savu varu arī pēc nākamajā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām. Tāpat deputāti vairakkārt atsaucās uz vietējo iedzīvotāju interesēm.Likumā ir arī noteikts, ka apriņķis ir teritoriālas vienības, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 000 iedzīvotāju. Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima.Par republikas pilsētām jaunais likums atzīs tās pilsētas, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 25 000, kur ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra un tai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss.
