Iekšlietu ministrija (IeM) divu nedēļu laikā sagatavos priekšlikumus vismaz 100 jaunu fotoradaru iegādei, informē ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.
Par to vienojušies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), IeM valsts sekretārs Aivars Straume, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins un Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Šādu lēmumu amatpersonas pieņēmušas, pamatojoties uz pozitīvo ietekmi ceļu satiksmē, ko radījuši pirmie četri patlaban Latvijā jau izmantotie ātruma kontroles fotoradari. Turklāt minēto iekārtu efektivitāti pierāda arī pieredze kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, kur uzstādīti jau vairāki desmiti iekārtu un tiek plānota vēl jaunu iegāde. Arī Vācijas ceļu satiksmes uzraugi atzinuši, ka šī ir efektīva un progresīva metode, kas tiek plaši lietota, norādīja Karnīte.Kā ziņots, Zivtiņš kopā ar IeM valsts sekretāra vietnieku Viktoru Elksni pagājušajā nedēļā apmeklēja Vāciju un Lietuvu, kur abas amatpersonas iepazinās ar minēto valstu pieredzi fotoradaru izmantošanā.Segliņš uzskata, ka “valstij un valdībai ir jāizdara politiska izvēle – vai mēs arī turpmāk zaudēsim dzīvības uz ceļiem vai ieviesīsim šo, protams, ne lēto, bet moderno un efektīvo risinājumu”. Ministrs norāda, ka radaru iegāde būtu jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.Tomēr, ja valsts budžeta līdzekļi fotoradaru iegādei neatradīsies, tiks apsvērtas iespējas minētajam mērķim piesaistīt privāto un publisko partnerību, iepriekš pastāstīja Segliņš.Viena fotoradara iegāde un uzstādīšana, sadarbojoties ar kādu Vācijas firmu, izmaksā aptuveni 50 000 eiro jeb 35 140 latus, taču tie atmaksājas, jo tiek fiksēts ļoti daudz pārkāpumu. “Tas rādītājs ir tāds, ka vidēji stundā katrs radars nofiksē ap 20 pārkāpumus. Ja vidējais sods ir kādi 30 lati, mēs varam sarēķināt, kādas summas sanāk,” fotoradaru ienesīgumu iepriekš intervijā skaidroja Segliņš.”Mums ir divi pārkāpumu veidi, kuru dēļ iet bojā cilvēki un kuru dēļ tie gūst traumas satiksmes negadījumos: tā ir braukšana apreibinošo vielu ietekmē un tā ir braukšana, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu,” secinājis Segliņš. Ja cīniņā pret sēšanos pie stūres apreibinošo vielu ietekmē policijas rezultāti pēdējā laikā ir uzlabojušies, tad ar ātrajiem braucējiem situācija joprojām ir nopietna, atzina ministrs.Kā ziņots, Segliņš pieļauj, ka nākotnē uz ceļiem, piemēram, uz Rīgas – Jūrmalas šosejas, varētu tikt novietoti arī “viltus radari” jeb fotoradaru mulāžas – stabi, kuros ik pa laikam tiktu ievietoti īstie radari. Tādējādi šoferi nezinātu, kurā vietā viņu braukšanas ātrums tiek piefiksēts un kurā nē.Pirmie fotoradari Latvijas autoceļu satiksmi sāka kontrolēt šā gada jūlija sākumā un jau pirmajā darbības nedēļā tie fiksēja ap 700 ātruma pārkāpumus. Konkursa “Jaunais vilnis” laikā, uzstādot radaru uz Jūrmalas šosejas, Ceļu policija četru stundu laikā fiksēja 800 pārkāpumus.Līgums par četru šobrīd jau uz Latvijas ceļiem izmantoto pārvietojamo fotoradaru iegādi tika noslēgts šā gada 30.janvārī.
