Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) valdība kategoriski nepiekāpsies iespējamām prasībām par izmaiņām lata piesaistes kursā pret eiro, lai arī neformālās sarunās ar SVF šāda iespēja tikusi pārrunāta, šodien žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.
Premjers Ivars Godmanis pēc Saeimas ārkārtas sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka nekādas izmaiņas lata piesaistes kursā netiks veiktas un tas ir pamatuzstādījums sarunās ar SVF. Atkāpes no tā netiek plānotas.Lai gan tas prasīs papildu izdevumus, valūtas stabilitāti valdība nodrošinās, pārskatot esošos resursus un veicot attiecīgus izdevumu samazinājumus.Savukārt finanšu ministrs Atis Slakteris atzina, ka neformālās sarunās ar SVF pārstāvjiem esot runāts arī par iespējamām izmaiņām lata piesaistes koridorā, kas nozīmētu valūtas vērtības samazinājumu. Tomēr patlaban darba kārtībā esot tikai viens variants – saglabāt esošo lata piesaistes koridoru.Pēc Slaktera teiktā, neformālās sarunas parādījušas, ka daļai SVF cilvēku esot uzskats, ka Latvijai, līdzīgi kā Argentīnai, vajadzētu domāt par valūtas devalvāciju. Tomēr tās esot tikai neformālās sarunas, un oficiālajā SVF delegācijā šāda iespēja netiek apspriesta. Sarunās ar SVF noteicošs būs ekonomikas stabilizācijas plāns, kurš vēl jāpieņem Saeimā.Premjers informēja, ka plāns Saeimā varētu tikt iesniegts 12.decembrī vai 19.decembrī. Ja deputāti plānu noraidīs, valdība demisionēs, akcentēja Godmanis.Kā ziņots, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir pārliecināts, ka centrālajai bankai pietiks līdzekļu lata kursa stabilitātes nodrošināšanai, lai arī LB valūtas intervencēm jau iztērējusi 20% savu rezervju. Šādu viedokli Rimšēvičs paudis laikrakstam “Biznes&Baltija”.Viņš kategoriski paziņo, ka neizskata variantu, ka LB pietrūks līdzekļu lata kursa stabilitātes nodrošināšanai. “Jā, cilvēkiem neiztur nervi (..), un viņi sāk izdomāt visnepatīkamākos scenārijus,” uzsver Rimšēvičs, norādot – lai cilvēkus nomierinātu, jārīkojas ļoti ātri un jāpieņem nepieciešamie lēmumi par ekonomikas stabilizācijas plānu.Komentējot nepieciešamās izmaiņas nākamā gada budžetā, Rimšēvičs uzsver, ka tas būs jāsamazina par miljardu latu. 9%-10% budžeta deficīta no iekšzemes kopprodukta nozīmē 1,5 miljardus latu, bet deficītu jāsamazina par septiņiem procentpunktiem, un tas nozīmē aptuveni miljardu latu. Šī summa būs jāsedz, samazinot izmaksas un, iespējams, palielinot ieņēmumus, piemēram, ceļot akcīzes nodokli.”Pēc šīs sāpīgās operācijas Latvijai kļūs pieejami SVF un/vai Eiropas Komisijas līdzekļi, ar kuru palīdzību varētu palīdzēt ekonomikai,” skaidro LB prezidents.
