Izvērtējot 2009.gadu, nav iespējams izcelt vienu noteiktu kļūdu, kas ir tikusi pieļauta, lai ekonomika turpinātu savu lejupslīdi. Drīzāk tā ir vesela kļūdu virtene, kas saistītās ar un ap budžeta grozījumiem vasarā, gan 2010.gada budžeta izstrādi rudenī.
Tā teikts SEB bankas tikko publiskotajā Latvijas makroekonomikas pārskatā, kurā banka norāda, ka valdība izdevumu pozīciju samazināšanas, nodokļu izmaiņu un pensiju samazināšanas procesu sasteidza, vāji sagatavoja un nepietiekami pamatoja. Banka arī pauž viedokli, ka liela kļūda bija ļoti nepieciešamo un steidzamo fiskālo pasākumu vilcināšana un pirmsvēlēšanu populisms.«Koalīcija un valsts pārvalde nespēja efektīvi un izlēmīgi rīkoties, ar pretrunīgiem risinājumiem un mainīgu informāciju lieki tika tracināta sabiedrība un uzņēmēji. Tā vietā, lai rastu labākos risinājumus, piemēram, dzīvojamās platības nodokļa efektīvāks risinājums vai labāka nodokļu iekasēšana, tika iegūts niecīgs paredzamais efekts no dzīvojamās platības nodokļa, kā arī celti nodokļi, it sevišķi, iedzīvotāju ienākuma nodoklis,» norāda SEB.2009.gads Latvijas ekonomikas vēsturē būs bijis zīmīgs gads, ko raksturos krīzes laika straujākais ekonomikas kritums, krasa pirktspējas mazināšanās, bezdarba pieaugums un citas likstas, turklāt straujās izaugsmes gados uzaudzētās nesabalansētības un netālredzīgas saimnieciskās politikas īstenošanas sekas būs jūtamas vēl vairākus gadus.
