Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nav jāatceļ Ministru prezidenta uzraudzība. To šodien intervijā Latvijas radio teica iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
Kā ziņots, KNAB vēlas tapt par autonomu valsts iestādi un ir jau sagatavojis attiecīgus grozījumus KNAB likumā. Ideja par KNAB kā neatkarīgu iestādi neesot jauna. Pēc Loskutova teiktā, jau pirms pāris gadiem Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš, kā arī opozīcijā esošās partijas piedāvāja Saeimai lemt par to, lai KNAB tiktu pārveidots par no Ministru prezidenta pilnīgi neatkarīgu iestādi.Kā norāda Loskutovs, ņemot vērā biroja darbības specifiku, tam būtu jābūt pēc iespējas tālāk no politikas un jāstrādā autonomi. Viņš norādīja, ka KNAB kontroli un uzraudzību savas kompetences ietvaros varētu veikt Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, parlaments un vēl dažas valsts pārvaldes institūcijas.Biroja vadītājs pagaidām atteicās prognozēt, vai šie grozījumi varētu tikt akceptēti valdībā un pēc tam pieņemti Saeimā. Pašreiz likums paredz, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Līdz ar to Ministru prezidentam kā augstākai iestādei ir iespējas ietekmēt KNAB darbību, kas rada risku biroja neatkarībai, uzskata KNAB.Kā grozījumu projekta anotācijā uzsver KNAB, specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarības nodrošināšana ir viens no stūrakmeņiem efektīvai cīņai ar korupciju. To nosaka arī ANO Pretkorupcijas konvencija, kurā uzsvērts, ka katrai dalībvalstij ir jāpiešķir nepieciešamā neatkarība pretkorupcijas iestādei, lai tā spētu pildīt savus pienākumus rezultatīvi un brīvi no nepienācīgas ietekmēšanas.Līdz ar to nepieciešams paredzēt birojam autonomu statusu, lai tas varētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas, vienlaicīgi nosakot tādus KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata nosacījumus, kas maksimāli samazinātu iespējas traucēt biroja darbu, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp neatkarību un atbildību.Sagatavotie grozījumi paredz noteikt, ka KNAB ir autonoma valsts iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildē. Biroju finansē no valsts budžeta, KNAB ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu. Birojam ir karogs, emblēma un devīze, ko apstiprina un kuru lietošanas kārtību nosaka biroja priekšnieks.Grozījumi likumā arī paredz, ka KNAB darbosies biroja padome, kurai vairākos jautājumos, piemēram, noteikt biroja darbības virzienus, struktūru, darbinieku novērtēšanas kritērijus un citus, būs lēmējinstitūcijas tiesības birojā. Ņemot vērā to, ka projekts paredz KNAB noteikt autonomas iestādes statusu, nepieciešams noteikt, ka lēmumus vairākos jautājumos birojā pieņems koleģiāla institūcija, tādējādi nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un nepieļaujot iestādes vadību koncentrēt tikai priekšnieka rokās.Sagatavotajā projektā paredzēts noteikt, ka KNAB priekšnieka mēnešalga ir 90% no Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas.Biroja priekšnieku var atbrīvot no amata, ja viņš neatbilst likumā noteiktajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas.Grozījumi arī paredz noteikt biroja amatpersonu tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieročus, lietot tos, kā arī noteikt fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu atbilstoši KNAB amatpersonu darbības specifikai.Tāpat KNAB būs tiesīgs veikt finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju, kas ir būtiski nepieciešama koruptīvu nodarījumu atklāšanā. Paredzēts arī noteikt biroja revidentu sertifikācijas kārtību, lai revidenti varētu veikt revīzijas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.Biroja amatpersonu un darbinieku disciplināratbildību regulēs KNAB amatpersonu un darbinieku disciplināratbildības likums, paredz sagatavotās izmaiņas.Lai ieviestu minētās izmaiņas likumdošanā, KNAB turpmākos piecus gadus būs nepieciešams papildu finansējums aptuveni 145 000 latu apmērā katru gadu.Minētie grozījumi likumā būs vēl jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
