Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uzskata, ka Brīvo arodbiedrību savienība joprojām nav atklājusi, kas finansējis parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē un pensiju likumā.
Šajā gadījumā, kad runa ir par iespējamu “finanšu sistēmas sagrāvi” un grozījumiem pamatlikumā, jābūt zināmiem vārdiem un uzvārdiem, uzskata ministrs. Segliņš aicināja arodbiedrību savienības vadītāju neslēpties un nodot atklātībai prasīto informāciju.Pagājušajā nedēļā izskanēja premjera pārmetumi, ka nav zināms, kas finansē parakstu vākšanas kampaņu. Brīvo arodbiedrību savienība nekavējoties savu ziedotāju sarakstu publiskoja, tomēr tur bija arī daudz anonīmo ziedotāju. Mareks Segliņš šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “900 sekundes” paziņoja, ka arodbiedrības īstos ziedotājus vēl joprojām patiesībā nav atklājušas.”Krīgera kungs parasti ir tāds liels runātājs, vienmēr viņam ir ko teikt, uz mutes cilvēks nav kritis noteikti. Bet tagad, kad bija jāatklāj tie finansētāji, kas dod naudu, – kaut kāda izvairīšanās no žurnālistiem, kaut kāda slēpšanās, stāstīšana, ka esmu Briselē, kaut izrādās, ka ir tepat Rīgā. Kad nu pēc lielas tirdīšanas tiek atklāts, kas ir tie ziedotāji, redzam, ka izdarīts tāds viltus gājiens – tā ir pseidoziedotāju atklāšana, jo tiek uzrādīts, ka tās ir virkne nozaru arodbiedrību. Tā joprojām ir tā pati slēpšana. Pasaku, ka manai arodbiedrībai ziedojusi autotransporta arodbiedrība, vēl kaut kāda arodbiedrība… Joprojām jau nav skaidrs, kas tās lielās summas ir sametis.”Iekšlietu ministrs norāda, ka šajā gadījumā, kad runa ir par iespējamu “valsts finanšu sistēmas sagraušanu” un izmaiņām valsts pamatlikumā, šāda situācija nav pieļaujama.”Ja mēs mainām Konstitūciju valstī, ja mēs riskējam ar finanšu sistēmu – svarīgi zināt, kas ir tie, kas to apmaksā! Varbūt tie ir no Krievijas, varbūt no Rietumeiropas, varbūt tepat vietējie bāleliņi. Es kaut kā tomēr gribētu zināt, kas finansē. Kas finansē iespējamu konstitucionālās iekārtas maiņu, iespējamu finanšu sabrukumu.”Mareks Segliņš aicina Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju neslēpties un atklāt detalizētu informāciju par ziedotājiem: “Krīgera kungs tāds mutīgs cilvēks – vienmēr par visu viedoklis, vienmēr, ka tik parunāt, ka tik pakritizēt. Nu kaut kā neslēpieties aiz kaut kādām nozaru arodbiedrībām. Stāstiet vārdos, uzvārdos.. Viņš ir tik daudz apelējis pie valdības, tik daudz krokodila asaru ir lijis, tik daudz skaļu paziņojumu.. Ja prasa godīgumu un šķīstību no citiem, tad pašam jābūt piemēram.”Mareks Segliņš atzina, ka arī šogad, tāpat kā citos gados, parādījušies sludinājumi, kuros tiek piedāvātas valsts eksāmenu atbildes, tomēr vēl nav noskaidrots, vai patiešām tiek piedāvāti īstie eksāmeni vai viltojumi. Ja tā patiešām ir, tad tā esot Izglītības un zinātnes ministrijas problēma, savukārt policija iejaucas, ja tiek tirgotas viltotas atbildes, tad runa esot par krāpšanu: “Ja patiešām tiek piedāvāti īsti eksāmeni, pēc likuma tas nav nav Krimināllikuma pārkāpums. Tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas problēma, kā viņiem tiek organizēts darbs un kā šie eksāmeni noplūst. Policijas darīšana un Krimināllikuma pants – krāpšana ir tajā gadījumā, ja tiek tirgoti viltoti eksāmeni, jo šajā gadījumā kāds cilvēks izmanto cita cilvēka lētticību, tirgo neīstos jautājumus.”Mareks Segliņš brīdināja, ka policija rūpīgi sekos līdzi šāda veida sludinājumiem, un atgādināja, ka personas, kas līdzīgus nodarījumus veikušas pagājušajā gadā, jau sauktas pie kriminālatbildības: “Tā ir krāpšana, par to tiek rosināts kriminālprocess, un tiem gudriniekiem, kuri šīs biļetes tirgo, gribētu teikt: vienkārši statistika ir tāda, ka iepriekšējā gadā tie cilvēki, kas tirgoja šīs viltotās biļetes, ir saukti pie atbildības par krāpšanu, lietas ir nodotas tiesai, un atcerieties, ka policija sekos līdzi šiem sludinājumiem, veiks, iespējams, testa pirkumus, Izglītības ministrija policijas rīcībā nodevusi atslēgas vārdus, lai mēs zinātu, kas ir īstās eksāmena biļetes un kas ir viltotās.”Skolēniem un skolēnu vecākiem Segliņš ieteica atcerēties, ka vairumā gadījumu tomēr tiek tirgoti viltoti eksāmeni: “49 gadījumos no 50 vai pat 99 no 100 tiek tirgoti viltoti eksāmeni. Tā lielā laime, nopērkot kaut ko, var izrādīties par lielu vilšanos eksāmena rītā, kad ierauga, kādi ir īstie jautājumi.. Kur ir aitas, tur cirpēji.”
