Saistībā ar atteikšanos parakstīt
mainīto darba līgumu šonedēļ LLU rektore Irina Pilvere atbrīvoja
no darba Veterinārmedicīnas fakultātes docenti Gundegu Mičuli.
Fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis par notikušo ir šokēts, jo,
īstenojot šo darba uzteikumu, 6. kursa studentiem un maģistrantiem
pusceļā tiek atstāti iesāktie studiju kursi. Dekāns raksturo
G.Mičuli kā Latvijā zinošāko speciālisti ES likumdošanā un
tirgzinībās, kas saistās ar veterinārmedicīnu un pārtikas
drošību. Viņš nezina, kas G.Mičuli varētu aizstāt. I.Dūrītis
uzsver arī to, ka kolēģei ir plaši starptautiskie kontakti,
tostarp Eiropas Veterinārārstu federācijā (FVE) un Eiropas
Veterinārmedicīnas augstskolu asociācijā, (EAEVE). Dekāns
piebilst, ka 2016. gadā EAEVE atkārtoti veica LLU
Veterinārmedicīnas fakultātes studiju procesa novērtēšanu.
Atšķirībā no iepriekšējās pārbaudes 2003. gadā, kad tika
dots negatīvs vērtējums, šoreiz tas bija pozitīvs, taču ar
vairākiem nosacījumiem, kas steidzami būtu jālabo. Viens no tiem
tika minēts mācību spēku pārslodze un nepietiekamais atalgojums.
“Lieki piebilst, ka fakultātes pozitīvs novērtējums ES līmenī
ir svarīgs, lai mūsu izsniegtais veterinārārsta diploms būtu
starptautiski atzīts, kā arī lai varētu tālāk attīstīt
ārzemju studentu piesaisti,” stāsta I.Dūrītis.
G.Mičule teic, ka viņas atteikšanās
parakstīt darba līguma grozījumus ir protests pret LLU vadības
politiku, kas, ieviešot jaunu mācību spēku slodžu aprēķināšanas
sistēmu, grauj veterinārārstu izglītošanas pamatprincipus.
Augstskolas pasniedzēju darba algu galvenokārt rēķina pēc laika,
kas tiek pavadīts nodarbībās ar studentiem, nevis pēc tā, kā
plašākā nozīmē tiek sekmēti studiju mērķi. “Citās LLU
fakultātēs ir vairāk tā saucamo kursa darbu, kuri dod zināmu
stundu skaitu slodzē neatkarīgi no tā, cik reāli laiku tas prasa.
Laiks, kas tiek veltīts nodarbību sagatavošanai, studentu zināšanu
pārbaudei, sadarbībai ar valsts un profesionālām iestādēm,
tostarp piedalīšanās LLU sanāksmēs, netiek iekļauts slodzes
aprēķināšanā,” saka G.Mičule. Viņas gadījumā, veicot
izmaiņas darba līgumā, aprēķinātā slodze un alga par darbu
trīs studiju kursos samazinātos vairāk nekā uz pusi. Tādējādi
par 15 kontaktstundām nedēļā docente saņemtu vien 379 eiro “uz
papīra”. “Ja rudens semestrī uz nodarbībām ar studentiem un
citiem saistītajiem darbiem man no Rīgas uz Jelgavu bija jābrauc
četras dienas nedēļā, tad šķiet, ka komentāri ir lieki. Taču
es domāju arī par kolēģiem, kas, ieviešot grozījumus, spiesti
strādāt pat vairāk nekā 40 kontaktstundu nedēļā, lai saņemtu
algu, kāda bija līdz šim. Tas ir fiziskas izdegšanas risks, kur
neatliek laika zinātniskajam darbam un sevis pilnveidošanai.
Augstskolas pasniedzējs nevar kā skolotājs sākumskolā mācīt
gan matemātiku, gan arī pie reizes dziedāšanu un zīmēšanu.
Augstskolas mācību spēkam jābūt zinātniekam savā jomā,”
uzsver G.Mičule.
Dekāns I.Dūrītis skaidro, ka līdz
maijā LLU Senātā pieņemtajām izmaiņām pasniedzēju darba
līgumos gan viņam, gan fakultātes institūtu vadītājiem tika
atņemti finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību varēja elastīgi
atalgot viena vai otra mācību spēka devumu augstskolas mērķu
sasniegšanā. “Ziņas” rakstīja, ka, tuvojoties jaunajam
studiju gadam, vairāki Veterinārmedicīnas fakultātes mācību
spēki atteicās parakstīt grozītos darba līgumus. Tomēr pēc
pārrunām galu galā viņi tos parakstīja. Tiesa, līgumu
neparakstīja un no fakultātes aizgāja docente Evija Liepiņa,
kurai piedāvāja darbu Zviedrijā. Otra darba līguma neparakstītāja
ir docente G.Mičule.
Var piebilst, ka sabiedrības
spiediena rezultātā oktobrī LLU Senāts grozīja maijā pieņemto
kārtību, kā tiek apmaksāts mācībspēku darbs. Taču dekānu
I.Dūrīti un viņa domubiedrus šie grozījumi neapmierina. “2015.
gadā es pierunāju Gundegu Mičuli atstāt departamenta vadītājas
amatu Pārtikas Veterinārajā dienestā un nākt uz pilna laika
slodzi fakultātē. Tagad iznāk, ka esmu kolēģi iegāzis. Es to tā
nevaru atstāt. Mēs cīnīsimies,” teic I.Dūrītis.
LLU Studiju prorektors Aigars Laizāns
G.Mičules atbrīvošanu no darba uzskata par iekšēju universitātes
darbības jautājumu, ko nedrīkst publiski komentēt. “Ja
komentējam atalgojuma sistēmas principus kopumā LLU, tad
informēju, ka augstskolā kopš šī gada mācībspēkiem ir trīs
līmeņu atalgojuma sistēma, kur vienā tiek noteikta pieeja, kā
tiek uzskaitīts akadēmiskais darbs, otrā –
studiju kvalitātes nodrošināšanas darbs, bet trešajā –
zinātniskais darbs. Tas kopumā veido katra mācībspēka darba
slodzi. Līdz ar to darbs ārpus auditorijas tiek apmaksāts. Turklāt
mācībspēki, kuri pilda arī kādus administratīvus pienākumus,
par to saņem atbilstošu atalgojumu,” uzskata A.Laizāns.
G.Mičule Veterinārmedicīnas
fakultāti absolvēja 1975. gadā. Zinātnisko grādu
veterinārmedicīnā (1993. gadā tas tika pielīdzināts zinātņu
doktora grādam) viņa ieguva Maskavas Veterinārajā akadēmijā
1982. gadā. Deviņus gadus G.Mičule ir strādājusi par padomnieci
Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē, konsultējusi
Saeimas Veselības un sociālās aizsardzības komisiju laikā, kad
tika pieņemti pirmie ar veterinārmedicīnu saistītie likumi
Latvijā, strādājusi atbildīgos amatos Pārtikas veterinārajā
dienestā un Zemkopības ministrijā, kā arī strādājusi
zinātniskajos projektos. Četrus gadus viņa ir bijusi ievēlēta
Par Eiropas Veterinārārstu federācijas viceprezidenti. G.Mičulei
ir vairāk nekā 200 publikāciju zinātniskajos un profesionālajos
izdevumos.
Foto: virtuala.lv
