Pīrss Pārkers no Limerikas Universitātes (Īrijā) konstatējis, ka latviešu imigrantiem Īrijā klājas daudz sliktāk nekā viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Ar to saistītiem jautājumiem būs veltīts seminārs, kas notiks 9.jūnijā ES mājā Rīgā un ko organizē LLU Sociālo zinātņu fakultāte.
1987.gadā īri masveidā devās peļņā uz ASV, Austrāliju, Kanādu, bet 90.gados, sākoties ekonomiskajam bumam, atgriezās. Tas pats šobrīd notiek ES jaunajās dalībvalstīs- kopš 2004.gada Īrijā ieplūst imigranti no Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Polijas un citām valstīm labākas dzīves un darba meklējumos, stāsta LLU Sociālo zinātņu fakultātes Valodu katedras asociētā profesore Daina Grasmane.Viesstrādnieku pieplūdumu un viņu iespējas Īrijas darba tirgū ir pētījis Pīrss Pārkers no Limerikas Universitātes (Īrijā), 2009. un 2010.gadā aptaujājot vairāk nekā 1100 imigrantu no iepriekš minētajām valstīm. Viņš atklāj, ka 2006.gadā Īrijā dzīvoja un strādāja apmēram 13 tūkstoši latviešu, bet tagad viņu skaits ir ap 40 -50 tūkstošiem.Pētnieks konstatējis, ka latviešu imigrantiem Īrijā klājas daudz sliktāk nekā viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Kāpēc tā? Kurās nozarēs strādā viesstrādnieki no Latvijas? Cik lielu atalgojumu viņi saņem? Kāpēc latviešiem par to pašu darbu maksā mazāk nekā darba ņēmējiem no citām valstīm? Kādi ir viņu diskriminācijas galvenie veidi un iemesli? Vai Latvijā iegūto izglītību Īrijas darba devēji atzīst? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem pētnieks sniegs atbildes seminārā, sola D.Grasmane.LLU Sociālo zinātņu fakultātes organizētais bezmaksas seminārs notiks 9.jūnijā no pulksten 16 līdz 17 ES mājā (2.stāva konferenču zālē) Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.Tā kā vietu skaits ir ierobežots, organizatori lūdz pieteikties līdz 8.jūnijam pa e-pastu [email protected] vai tālruni 26853519.
