Pēc noturīgās, sniegotās un aukstās ziemas, kāda Latvijā nebija novērota jau diezgan sen, daudz ir jautājumu par to, vai vasara būs karsta un saulaina (ne vienmēr atceroties, ka karstums līdzi var nest arī sausumu, kas ne vienmēr ir vēlams). «Mūsu rīcībā esošie prognožu dati rāda – pastāv lielāka varbūtība tam, ka Ziemeļeiropā vasara būs siltāka nekā parasti, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms tuvu normai vai nedaudz zem tās,» ceturtdien ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Izanalizējot klimatiskos datus Rīgai, meteorologi gan secina, ka karstākās vasaras nekad nav sekojušas aiz aukstākajām ziemām. «Gluži otrādi – karstās vasaras parasti ir bijušas pēc diezgan siltām ziemām,» vēstī sinoptiķi. Savukārt pēc aukstām ziemām lielākoties vasaras ir bijušas vien mēreni siltas. Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, zemes virsmas formas un augsnes sega. Valdošās ir mēreno platuma grādu gaisa masas (pārsvarā – no Atlantijas okeāna, retāk – kontinentālās). Līdz ar to republikas teritorijā visa gada gaitā, arī vasarā, ir jūtama jūras klimata ietekme. Tās rezultāts – maigāks klimats ar ievērojamāku mākoņu daudzumu, mazāku saules spīdēšanas ilgumu, zemāku gaisa temperatūru nekā caurmērā vidējā platuma grādos. Meteoroloģiskā vasara (periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par 15ºC) savu ceļu pāri Latvijai sāk jūnija pirmajā dekādē no valsts dienvidaustrumiem, bet visvēlāk – tikai jūlija pirmajās dienās – vasaru sāk just Kurzemes ziemeļos – jūras piekrastes rajonos. Augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk – līdz pat septembra pirmajām dienām – vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumos jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.Kalendārās vasaras (jūnija, jūlija un augusta) vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā ir 15,8ºC ar teritoriālajām svārstībām no 15,1ºC Vidzemes centrālajā augstienē līdz 16,3ºC Latvijas dienvidaustrumos. Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara ar teritorijā vidējo temperatūru +18ºC ir bijusi 2002. gadā, ļoti siltas vasaras bija arī 1939. un 1972. gadā, no pēdējās desmitgades vasarām jāmin arī 2006. un 2001. gads. Savukārt visaukstākā bija 1928. gada vasara: +12,6ºC, kad praktiski visus kalendāros vasaras mēnešus saglabājās pavasarim un rudenim raksturīgas gaisa temperatūras +9…+15 grādu robežās. Vēsas vasaras bija arī 1923. un 1962. gadā. Absolūtās maksimālās Latvijā fiksētās temperatūras ir no +32 grādiem Kolkā līdz +36,4 grādiem Daugavpilī.Globālā temperatūras paaugstināšanās vasaru salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem ir skārusi vismazāk, tomēr gadsimta gaitā arī Latvijas vasara ir palikusi vidēji par vienu grādu siltāka.Vasara, it sevišķi tās siltākie mēneši, ir arī gada gaitā ar nokrišņiem visbagātākie. Kalendārās vasaras vidējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā ir 219 milimetru ar teritoriālajām svārstībām no 180 līdz 190 milimetriem Kurzemes Baltijas jūras piekrastē līdz 250 – 260 milimetriem Vidzemes iekšzemes rajonos. Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar nokrišņiem visbagātākā ar 168 procentiem no normas bijusi visaukstākā Latvijas vasara 1928. gadā. Daudz lija arī 1930. un 1998. gada vasarā. Turpretī vissausākajā – 1955. gada vasarā – vidējais nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas – 111 milimetru. Otra sausākā bija 1969. gada vasara, bet trešā – 1983. gada vasara. Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums novērots Ventspilī, kad 1973. gada 9. jūlijā sešu stundu laikā tur nolija 160,2 milimetri. «Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā,» secina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
