Uzstājoties ar lekciju Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā, bijušais premjers un Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai rosināja veikt vairākas politiskas un ekonomiskas izmaiņas.
Stabilitāti pastiprinošs process būtu ātrāka eiro ieviešana, uzskata Šķēle. Viņaprāt, būtu jāparedz iespēja visas cenas paralēli latiem uzrādīt arī eiro valūtā, šādu prasību nosakot ar speciālu likumu.Uzņēmumiem, kuru eksports uz Eiropas Savienību (ES) sasniedzis 70% no preču apgrozījuma realizācijas, būtu jāļauj valstij piekritīgos nodokļus maksāt eiro, norādīja Šķēle.”Valsts kase aptuveni tāpat 150 miljonus eiro gadā samaksā par ārējā parāda apkalpošanu un citām vajadzībām, vai saprātīgs saimnieks divreiz bezjēdzīgi maina naudaszīmes, zinot savu tekošo maksājumu struktūru?” sacīja Šķēle.Savā runā Šķēle arī iestājās pret iespējamo lata devalvāciju, norādot uz negatīvajām sekām, ko tā varētu izraisīt.Šķēle arī piedāvā tiesību aktos nākamajiem desmit gadiem nostiprināt normu, kas noteiktu, ka to ar nodokļiem apliekamo ienākumu daļu, kuru fiziska persona nogulda latos bankās un tur kontā naudu ne mazāk kā piecus gadus, sākot ar sesto gadu samazina par attiecīgu proporciju.Pēc Šķēles domām, tā būtu savdabīga iedzīvotāju ienākumu nodokļa amortizēšanas shēma vidējā termiņā ar latu noguldījuma palīdzību.Pēc Šķēles domām, ir jāpārskata ES struktūrfondu sadale, jo šis finansējums rada milzīgu spiedienu uz patēriņu.Šķēle arī piedāvāja apsvērt iespēju publiski kotētām oficiālajā sarakstā esošām akciju sabiedrībām atļaut amortizēt ienākuma nodokli pēc zināma kotācijas laika biržā.Savā runā viņš arī kategoriski iestājās pret lētā un mazkvalificētā darbaspēka ievešanu Latvijā, uzsverot, ka tā vietā valstij daudz vairāk jādomā par augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.Šķēle arī pauda uzskatu, ka patlaban esošie monopoluzņēmumi netiek efektīvi pārvaldīti.Tāpat, pēc Šķēles teiktā, uzņēmumiem sniegto publisko pakalpojumu kvalitāte, sākot biznesu un reģistrējot to, pašlaik nav apmierinoša.
