Tā kā Latvijā pavasaris ir ievilcies, plūdi upēs prognozēti marta beigās un aprīļa sākumā, taču lielākas bažas speciālistiem ir par iespējamiem plūdiem Lielupē.
Meteodienesta speciālisti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjus piektdien informējuši par jaunākajām prognozēm saistībā ar iespējamiem plūdiem un ledus iešanu, aģentūrai BNS pastāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Maigurs Ludbāržs.Viņš sacīja, ka martā gaisa temperatūra tiek prognozēta aptuveni no viena līdz diviem grādiem zem normas, tādēļ ledus iešana upēs varētu būt marta beigās vai aprīļa sākumā. Sākotnēji speciālisti rēķinājās ar iespējamiem plūdiem jau 20.martā, taču līdz ar pavasara ievilkšanos tie varētu sākties kādu nedēļu vēlāk, pieļāva Ludbāržs.«Pozitīvā ziņa ir tā, ka Daugavā bīstamajā posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām situācija nav tik bīstama, kā sākotnēji domāts. Daugavā zem ledus nav vižņu, un tas samazina plūdu risku,» pavēstīja VUGD pārstāvis.Tomēr speciālistus satrauc situācija Lielupē, kur ir biezs ledus. «Ja var gaidīt, ka Lietuvā pavasaris iestāsies ātrāk un Lielupē ledus vēl nebūs izgājis, upē nāks ledus no Lietuvas, un tad teritorijas varētu applūst,» bažas pamatoja Ludbāržs.Pie Staļģenes ledus biezums pašlaik ir 38 centimetri, pie Jelgavas – 45, bet pie Kalnciema – 48 centimetri. Savukārt Daugavā ledus ir nedaudz plānāks – pie robežas (Piedrujas) tas ir 31 centimetru biezs, pie Daugavpils – 34, Jersikas – vien 18, bet pie Pļaviņām – 41 centimetrs.Arī Kurzemes upēs ledus izies vēlāk nekā parasti, prognozē speciālisti. Riskam pakļautās upes ir Daugava, Lielupe un Gauja, kur var gaidīt plūdus, apliecināja VUGD pārstāvis.Jau vēstīts, ka lielā sniega daudzuma un biezā ledus dēļ ir bažas, ka šopavasar vairākas Latvijas upes var iziet no krastiem. VUGD pagājušajā nedēļā informēja, ka plūdi varētu būt 42 vietās Latvijā.
