22.jūnijā Šveices parlaments nobalsoja par viena miljarda Šveices franku (ap 423 miljonu latu) piešķiršanu desmit Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm – Kiprai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Latvijai.
Līdzekļus paredzēts sadalīt, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu, un tādējādi Latvijai laika posmā līdz 2012.gadam no šīs summas būs pieejami 60 miljoni CHF jeb 25 miljoni 380 tūkstoši latu.
Kāda ir šī valsts, kas nav un, pēc iedzīvotāju vairākuma viedokļa spriežot, pašlaik arī negatavojas kļūt par ES dalībnieci, vienlaikus piekopjot daudzpusīgi ieinteresētas sadarbības politiku? «Ziņām» bija iespēja ko vairāk uzzināt, piedaloties starptautiskā žurnālistu forumā Šveicē. Jāpiebilst, ka «11th Forum Ost West» risinājās nedēļu pirms minētā balsojuma par atbalstu jaunajām ES dalībvalstīm, taču Šveices puses pārstāvjiem jau tobrīd nebija šaubu par pozitīvu iznākumu, jo atbalsts ir iepriekš iedzīvotāju referendumā akceptēts.
No nikniem suņiem līdz reģiona politikai
Kamēr Latvija ar zināmu skepsi un bažām par izdošanos kā ārkārtēju notikumu gaida 7.jūlija referendumu par drošības likumu grozījumiem, šveicieši ir gatavi (un tiesīgi) savu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem balsojot izteikt teju vai katru mēnesi. Lūk, iepriekšējā nedēļas nogalē, 16. – 17.jūnijā, notika balsojumi visos trīs administratīvajos līmeņos: federālajā, kantonu (mūsu sistēmā tie līdzinātos rajoniem) un vietējo pašvaldību. Valsts mērogā uzzināts, kā iedzīvotāji vērtē izmaiņas likumā, kas pavērtu plašākas nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piedalījās 36 procenti balsstiesīgo, 59,1 procents bija par piedāvāto projektu). Bet kantonu līmenī risināti jautājumi, sākot ar niknu suņu turēšanas noteikumiem un beidzot ar reģionālo politiku.
Plašāk lasiet trešdienas «Zemgales Ziņās».
