Atceroties pirms 25 gadiem īstenoto nevardarbīgās pretošanās akciju „Baltijas ceļš”, kā arī vēlreiz nosodot 1939.gada noziedzīgo Molotova–Ribentropa paktu, kas tika noslēgts starp divām noziedzīgām impērijām PSRS un fašistisko Vāciju, Svētbirzē notika svinīgs pasākums.
Jelgavas politiski represēto apvienības „Staburadze” valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare uzstājoties saasināja uzmanību uz starptautisko situāciju: „Esam lepni, ka dzīvojam brīvā valstī. Taču mums netālos kaimiņos notiek varmācība, kad līst brāļu tautu asinis. Turklāt lielā Krievija to atbalsta, okupē Krimu.” Runājot par „Staburadzi”, viņa piebilda: „Katru gadu 23. augustā mēs nācām uz Svētbirzi, kurinājām Baltijas vienotības ugunskurus, pie brīvā mikrofona dalījāmies savās pārdomās. It kā 25 gadi nav daudz. Tikai mūsu rindas kļūst retākas. Arī šodien mēs pēc svinīgā pasākuma guldīsim zemes klēpī staburadzieti Viktoru Golovanovu.”
Saistībā ar Svētbirzes monumentu V. Dzintare kārtējo reizi atgādināja, ka pirms sešiem gadiem atklātais piemineklis „Ciešanu ceļš”, kur akmens plāksnēs iegravēti 688 Jelgavas apriņķa komunistiskā genocīda upuru vārdi, diemžēl nav nobeigts. „Trūkst paskaidrojošās plāksnītes. Piederīgie to ļoti gaida,” sacīja V.Dzintare.
Mītiņā Svētbirzē uzstājās arī pilsētas galva Andris Rāviņš, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novadu vadības pārstāvji. Pēc tam klātesošie ar pašvaldības apmaksātiem autobusiem tika nogādāti Jelgavas muzejā. Tur ar lekciju par Molotova–Ribentropa paktu uzstājās muzeja darbinieks Gints Putiķis. Savukārt viņa kolēģis Aldis Barševskis aicināja klātesošos apkopot atmiņas par „Baltijas ceļu”, kas bija unikāla trīs valstis aptveroša nevardarbīgas cīņas akcija, kurai pasaulē ir sekotāji.
Foto:Gaitis Grūtups
