Latvija aptuveni četri procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu būt zaudējusi apjomīgo privāto parādu dēļ, ko laikā no 2000. līdz 2007.gadam izveidoja gan privātpersonas, gan uzņēmumi, aplēsts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pētījumā par privātā sektora parādiem Baltijas valstīs.
SVF pētnieki gan uzsver, ka tās ir tikai aptuvenas aplēses, tomēr par to liecina investīciju samazināšanās. Lielo parādu apmērs ekonomiku ietekmē tādējādi, ka mājsaimniecības, kurās ir pārāk liels parādu slogs, būtiski samazina savus izdevumus, tikko mainās to priekšstati par stabilo ienākumu apmēriem, ar ko var rēķināties. Savukārt uzņēmumi ar parādu nastu daudz mazāk iesaistās jaunos projektos. Tāpat parādu apmērs ietekmē kredītiestāžu vēlmi un spējas izsniegt jaunus kredītus. Arī aktīvu cenu kritums ekonomiku kopumā ietekmē daudz vairāk nekā gadījumos, ja parādu nasta nav pārāk liela.Pētījumā ir secināts, ka ierobežoto finanšu aktīvu dēļ parādu jautājums daudz akūtāks var izrādīties Baltijas valstu privātpersonām, nevis uzņēmumiem. Proti, privātpersonas pārsvarā par aizdoto naudu ir iegādājušās nekustamo īpašumu, bet to finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās, pret parādu apmēru ir salīdzinoši mazi. Tomēr Latvijā, pēc SVF uzskata, daudz lielāks spiediens parādu dēļ ir gaidāms tieši uz uzņēmumiem.Banku privātajam sektoram izsniegto kredītu apmērs laikā no 2004. līdz 2007.gadam Lietuvā dubultojās, bet Latvijā un Igaunijā pieauga par 60-80%. Tiesa, Baltijas valstu privātpersonu un uzņēmumu parādu līmenis joprojām ir zem vidējā eiro zonas rādītāja, tomēr arī vidējais ienākumu līmenis ir krietni zem vidējiem ienākumiem eiro zonā, norāda SVF pētnieki. Tāpat uzņēmumiem parādu attiecība pret to kapitālu parasti nav bīstams rādītājs, ja naudas plūsma ir stabila. Taču krīze parādīja, ka uzņēmumu naudas plūsmas nestabilitāte Baltijā ir lielāka nekā vidēji eiro zonā.Latvijā un Lietuvā vislielākajos parādos ir nonākuši viesnīcu un restorānu nozares, tirdzniecības, nekustamo īpašumu un būvniecības uzņēmumi.SVF pētnieki arī uzsver – lai risinātu īstermiņa problēmas, bankas Baltijas valstīs ir pārskatījušas parādu atmaksas nosacījumus, tomēr parādniekiem jārēķinās, ka tas tiks kompensēts nākamajos gados un kopumā parāda slogs tādēļ nemainīsies.Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka septembra beigās Latvijas bankas kredītos bija izsniegušas 15,763 miljardus latu. No tiem privātajiem uzņēmumiem izsniegti 8,035 miljardi latu, bet privātpersonām – 6,312 miljardi latu.
