Augstākā tiesa pētījumā secinājusi, ka par slepkavībām tiesas bieži piemērojot minimālo cietumsodu, bet visbiežāk izmantotie slepkavības rīki ir nazis, cirvis un runga, aģentūru BNS informēja Augstākā tiesa.
Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām vainu pastiprinošos apstākļos un vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veicot rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes, secināts Augstākās tiesas veiktajā pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām.Salīdzinot ar iepriekš veiktiem līdzīgiem pētījumiem, tiesu veiktā noziegumu kvalifikācija, kas ne vienmēr saskan ar pirmstiesas kriminālprocesā doto nodarījuma juridisko izvērtējumu un tiesas debatēs uzturēto apsūdzību, vairumā gadījumu atzīstama par atbilstošu likumam un tiesas sēdē konstatētajam.Tiesām nereti jāatspēko un jānoraida aizstāvības nepamatotie lūgumi par to kvalificēšanu saskaņā ar citām Krimināllikuma normām, un tas liecinot par personas dzīvības un veselības apdraudējuma norobežošanas kritēriju izpratni.Tomēr pētījumā konstatēti arī diskutabli un kļūdaini slepkavības kvalifikācijas risinājumi gan no valsts apsūdzības, gan arī no tiesas puses, vairākos gadījumos apspriežama sodu piemērošanas prakse.Analizējot sodu piemērošanas praksi, pētījuma autori konstatējuši, ka izplatīta ir likuma sankcijā par slepkavībām paredzētā minimālā brīvības atņemšanas soda noteikšana, pārkāpjot Augstākās tiesas Senāta norādīto, ka pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi izslēdzot panta sankcijā noteiktā minimālā soda piemērošanu.Nosakot sodu, ne vienmēr tiekot ievērots likumā noteiktais, ka vienlīdzīgā mērā izvērtējami visi norādītie kritēriji – izdarītā nozieguma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, nozīmīgāku vietu atvēlot tieši datiem par personību.Atsevišķos gadījumos kļūdaini tiekot risināts jautājums par atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, pārkāpjot likumā noteikto, ka par atbildību mīkstinošu un pastiprinošu nevar atzīt tādu apstākli, kas paredzēts kā nozieguma sastāva pazīme.Izpētītie tiesu nolēmumi ļaujot secināt, ka praktiski gandrīz visas slepkavības izdarītas, kad apsūdzētais, cietušais un arī klātesošās personas bijušas alkohola reibumā.Vairumā gadījumu slepkavības izdarītas dzēruma strīdā, skaidrojot nenozīmīgas savstarpējas attiecības vai vēlāk vispār apsūdzētajam neatceroties strīda iemeslu.Slepkavību iemesls bieži ir dusmas, naids, atriebība, greizsirdība laulāto, bet biežāk kopdzīvotāju vidū.Izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība, proti, cietušie tiek nonāvēti ar daudziem sitieniem ar cirvi un naža dūrieniem, nospārdīti kājām. Nozieguma izdarīšanas rīks visbiežāk ir nazis, cirvis, koka runga, dēlis, cietušie ir nožņaugti, noslīcināti.Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktajā pētījumā analizētas krimināllietas, kurās tiesu nolēmumi stājušies likumīgā spēkā 2008. un 2009.gadā. Izpētīti 198 nolēmumi par 109 personām.
