Zvanītāju skaits uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informatīvo tālruni pirms 2.augustā gaidāmā referenduma par grozījumiem Satversmē trīskāršojies, intervijā Latvijas Radio sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
“Šoreiz zvanītāju skaits ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā iepriekš,” sacīja Cimdars, gan atturoties prognozēt, vai lielais zvanītāju skaits nozīmēs arī lielāku vēlētāju aktivitāti.Kā ziņots, zvanot uz CVK informatīvo tālruni, visbiežāk cilvēki interesējas, kur atrast informāciju par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laikiem.Uz informatīvo tālruni, kurš darbojas no 18.jūlija, pirmo desmit dienu laikā zvanījuši 720 cilvēki, no kuriem 424 interesējušies par vēlēšanu iecirkņu adresēm. Vēl liela daļa vēlētāju interesējušies, kuri iecirkņi ir pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī par iecirkņa darba laiku referenduma dienā un par to, kā pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā.Tāpat gandrīz 20 cilvēki interesējušies, vai referendumā varēs piedalīties arī ārvalstīs, kā rīkoties, ja pasei beidzies derīguma termiņš, kā arī vairāki zvanītāji interesējušies par to, kas nedrīkst piedalīties tautas nobalsošanā, kāpēc notiek tautas nobalsošana. Divi zvanītāji interesējušies, vai referendumā vēlētājs balso arī par neuzticību valdībai.CVK informatīvais tālruņa numurs izveidots, gatavojoties tautas nobalsošanai par grozījumiem Satversmē, kas dotu iedzīvotājiem tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu.Uzziņu tālruņa numurs ir 67 049 999. Tālruņa galvenais uzdevums ir sniegt uzziņas par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laiku, kā arī informēt par kārtību, kādā vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.Kā ziņots, sestdien, 2.augustā, referendumā iedzīvotājiem būs jābalso par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.Lai vēlētāju rosinātais Satversmes grozījumu projekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā tas jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuru skaits šā gada februārī bija 1 508 783, tātad – vismaz 750 000 vēlētāju.
