Bankām nav tendences vai politikas nekreditēt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektus, un tie nereti netiek atbalstīti, jo ir “uzzīmēti”, lai tiktu pie naudas. Tā otrdien valdības sēdē pavēstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, ziņo diena.lv, atsaucoties uz LETA.
Viņš teica, ka sabiedrībā, masu medijos un valdībā izskan viedoklis, ka bankas nekreditē, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopš pagājušā gada jūlija apkopotā statistika par no jauna izsniegtiem, restrukturizētajiem un piedziņai nodotajiem kredītiem liecinot, ka nav bijis neviena mēneša, kad nav izsniegti jauni kredīti. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā, par ko ir lielākās raizes.Tverijons ministriem skaidroja, ka no banku viedokļa nav lielas starpības, vai nauda tiek prasīta ES projektam vai arī citam projektam. Struktūrfondu projekta pluss esot tāds, ka pēc tā īstenošanas var cerēt uz galīgo maksājumu, kas atvieglo kredīta atdošanu kā tādu, taču tas esot par maz.Bankām svarīgi redzēt, kā uzņēmums spēj nodrošināt tekošo naudas plūsmu un kāds ir pašu kapitāls. Tverijons kritiski izteicās par “2000 latu uzņēmumiem” jeb tiem, kas izveido sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ar pamatkapitālu 2000 latu vērtībā, bet kuru finansiālais stāvoklis nav spožs.”Lielai daļai uzņēmumu sauklis ir “Dabūt ES naudu”, tāpēc daudzi projekti tiek vienkārši “uzzīmēti”. Ir konsultanti, kas jau piešāvuši roku, lai projekti būtu pilnībā atbilstoši prasībām.”Stāstot, kāpēc bankas mēdz neizsniegt kredītu projektam, kura īstenotājiem iepriekš izsniegta izziņa no bankas par to, ka finanšu iestāde varētu projektu kreditēt, viņš teica, ka pēc šādas izziņas izsniegšanas paiet 3-4 vai pat vairāki mēneši. Šajā laikā situācija ir mainījusies, un banka kredītu neizsniedz.Viņš minēja vēl vairākus piemērus, kad netiek piešķirts kredīts. Piemēram, kad uzņēmumam ir mērķis par jebkuru cenu dabūt naudu, tā kontā nonāk pietiekami liela nauda, kas nodrošina un atspoguļo atbilstošu finansiālo situāciju, taču pēc izziņas saņemšanas nauda pazūd. Otrs populārs iemesls, kāpēc banka nepiešķir naudu, ir tāds, ka par kredīta piešķiršanu lēmumu pieņem kredītu komiteja, kas neskatās šauri tikai uz projektu, bet uz uzņēmumu kopumā un tā vēsturi. Pēc Tverijona teiktā, bieži vien SIA tiek dibināta tieši konkrētam projektam, un ir redzams, ka tās īpašnieki ir veidojuši iepriekš citu firmu, kas tagad nonākusi bankrota situācijā.Asociācijas prezidents uzsvēra, ka kreditēšana ir banku galvenais ienākumu avots. “Jo vairāk kredītu izsniedz, jo labāk,” teica Tverijons un piebilda, ka ar resursiem problēmu nav. Resursus neesot kur novirzīt un neesot, kam kredītus piešķirt.Pēc viņa norādītā, kredītportfelī 30% ir ienākumus nenesošie kredīti un jebkura tālāka pasliktināšanās ir būtisks faktors kreditēšanā. Labu artavu ienesot arī valdība ar saviem lēmumiem. Tverijons minēja pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma izsolēs, kā arī plānotās izmaiņas, kas paredz mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.Valsts prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības sēdē aizrādīja, ka, runājot par kreditēšanas politiku, var jautāt bankām, vai problēmas ar 2000 latu pamatkapitāla uzņēmumiem nebija aktuālas arī kreditēšanas buma laikā. Uz to Tverijons teica, ka to veicinājusi konkurence, resursu pieejamība un augošā ekonomika.Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka 34% no ministrijas uzņēmējdarbības aktivitāšu projektiem pēc apstiprināšanas netiek īstenoti, un komersanti informējuši, ka galvenais projektu pārtraukšanas vai atsaukšanas iemesls ir komercbanku atbalsta nepieejamība projektu īstenošanai.Kā ziņots, iecerēts veikt izmaiņas normatīvajos aktos, saskaņā ar kurām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) līgumus par ES struktūrfondu projektu īstenošanu slēgs, kad projekta iesniedzējs būs noslēdzis līgumu ar kredītiestādi par kredīta piešķiršanu projekta īstenošanai. Pašreizējā kārtība paredz, ka vispirms komersantiem tiek izsniegtas bankas izziņas par projektu kreditēšanu, tad tiek noslēgts līgums ar LIAA par projektu īstenošanu, un tad par kredīta piešķiršanu lemj banka.Pēc EM pārstāvju teiktā, ja uzņēmums nevarēs piesaistīt finanšu līdzekļus divu mēnešu laikā, tie atbrīvosies un tiks piedāvāti nākamajam pretendentam, līdz ar to būs iespēja līdzekļus apgūt ātrāk, negaidot pusotru gadu, kad beidzas projekta īstenošana laiks.Pēc asociācijas datiem, no 2010.gada augusta līdz oktobrim bankas no jauna izsniegušas kredītus 117 miljonu latu apmērā nerezidentiem, 118 miljonu latu apmērā komersantiem, bet privātpersonām – 38 miljonus latu.
